NATO iznīcinātāji 2021. gadā reaģējuši un pacēlušies aptuveni 370 reizes, lai Eiropas gaisa telpā vai tās tuvumā pārtvertu galvenokārt Krievijas lidaparātus, kas lidoja bez iepriekš iesniegta lidojuma plāna un arī nesazinājās ar gaisa kontroles centriem.
Sabiedroto valstu iznīcinātāji rotācijas kārtībā pilda pienākumus NATO Gaisa patrulēšanas operācijā no dažādām valstīm. Par Baltijas gaisa telpas drošību šobrīd gādā Polijas un Beļģijas gaisa spēku iznīcinātāji “F-16”, kas gatavi pacelties gan no Šauļu aviācijas bāzes Lietuvā, gan Emari bāzes Igaunijā.
NATO Baltijas gaisa patrulēšana jeb alianses dalībvalstu suverēnās gaisa telpas integritātes nodrošināšana ir pastāvīgs miera laika uzdevums, kas veicina NATO kolektīvo aizsardzību un vajadzība gadījumā sniedz atbalstu arī civilajām lidmašīnām. Patrulēšanā esošie NATO iznīcinātāji, saņemot signālu no NATO Apvienotā gaisa operāciju centra Uedemā, Vācijā, ir gatavi pacelties dažu minūšu laikā, lai pārtvertu neidentificētu lidaparātu Baltijas gaisa telpā.
Kā norāda NATO preses pārstāve Oana Lungesku, NATO vienmēr ir modra, un darīs visu nepieciešamo, lai aizsargātu sabiedrotos – gan uz zemes, gan debesīs.
Lielākā daļa incidentu 2021. gadā reģistrēti tieši Baltijas reģionā, kur NATO sabiedroto iznīcinātāji rūpējas par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa telpas drošību. NATO ir līdzīgas gaisa patrulēšanas misijas arī Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā, Slovēnijā, Rumānijā, Bulgārijā un Islandē. Parasti NATO patruļas lidmašīnas pārtver citus gaisa kuģus bez starpgadījumiem, identificē tos un pavada ārpus teritorijas. Bijuši gadījumi, ka Krievijas lidaparāti ielidojuši arī sabiedroto gaisa telpā, nevis tikai atradušies tās tuvumā.
Visā Eiropā šīs operācijas ietvaros pašlaik dežurē vairāk nekā 60 NATO reaktīvo gaisa kuģu. NATO ir divi gaisa operāciju centri, kas uzrauga gaisa kustību visa Eiropā – viens Vācijā, kas aptver Ziemeļeiropu, un otrs Spānijā, kas aptver Eiropas dienvidu daļu.
