Atskatoties uz aizvadīto gadu aizsardzības nozarē Latvijas dalības NATO kontekstā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka šajā periodā veikts nozīmīgs darbs alianses kolektīvās aizsardzības nostiprināšanā.
Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki kopā ar sabiedrotajiem strādājuši pie aktuālo drošības izaicinājumu risināšanas.
NATO joprojām skar divi galvenie izaicinājumu virzieni – Krievijas radītais apdraudējums un dienvidu izaicinājumi, kas izpaužas kā masveida migrācija uz Eiropu, terorisms un vairāku Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu nestabilitāte.
Lai sagatavotos strauji mainīgajai tehnoloģiju videi un tās radītājiem drošības izaicinājumiem, šogad NATO turpināja veikt alianses adaptācijas pasākumus. Tika organizētas vairākas alianses valstu vadītāju, ministru un ekspertu sanāksmes, izstrādāta NATO pirmā mākslīgā intelekta stratēģija, pieņemts lēmums par NATO Inovāciju fonda izveidi, kurā Latvija ir viena no 17 dibinātājvalstīm, kā arī tiek turpināta Ziemeļatlantijas Inovāciju akseleratora (DIANA) izveide.
Šā gada decembrī, Rīgā NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā tika turpināta NATO stratēģiskās koncepcijas izstrāde. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau ir iezīmējis piecus galvenos elementus, kas ir jāiekļauj stratēģiskās koncepcijas pamatā – aizsargāt NATO vērtības, stiprināt NATO militāro spēku, stiprināt sabiedrību, NATO kā institucionāls tilts starp Eiropu un Ziemeļameriku un NATO, kā alianse ar globālu redzējumu. Jauno stratēģisko koncepciju plānots apstiprināt NATO samitā Madridē 2022. gada jūnijā.
Viens no nozīmīgākajiem šī gada lēmumiem bija sabiedroto valstu militārās klātbūtnes izbeigšana Afganistānā pēc 20 tur pavadītiem gadiem. Šobrīd notiek darbs pie NATO starptautiskās operācijas Afganistānā izvērtēšanas.
Rēķinoties ar Eiropas pieaugošo lomu starptautiskās drošības politikas noteikšanā un spēju risināt nemilitāra rakstura apdraudējumus, NATO un Eiropas Savienība turpināja aktīvi stiprināt savstarpējo sadarbību, lai sinhronizētu rīcību un nodalītu pienākumus. Padziļināta NATO-ES sadarbība tādās jomās, kā noturība, jaunas tehnoloģijas, klimata pārmaiņas un stratēģiskā konkurence veicina pārredzamību, uzticēšanos un savstarpēju izpratni.
Ņemot vērā Krievijas veiktās darbības liela apjoma militāro spēku savilkšanai pie Ukrainas robežas, kas liecina par potenciālu nolūku uzsākt atkārtotu agresiju, un novērtējot Ukrainas nozīmi Eiropas kopējā drošībā, NATO kopš decembra sākuma pastiprināti sniedz politisku atbalstu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībai.
Lai stiprinātu aizsardzības un atturēšanas spējas alianses ziemeļaustrumos, jau teju piecus gadus NATO Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā ir izvietojusi daudznacionālās kaujas grupas. Latvijā bataljona līmeņa kaujas grupu veido vairāk nekā 1450 karavīri no 10 valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Attiecīgās kaujas grupas vadošās valsts lomu līdz 2023.gadam ir apņēmusies pildīt Kanāda. Sabiedroto spēki ikdienā kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem piedalās kopīgās starptautiskās un vietējās militārajās mācībās, tādējādi veicinot savstarpējo savietojamību. Balstoties šajā pieredzē, NATO valstis krīzes situācijā spēs ātrāk un efektīvāk reaģēt uz aktuālajiem drošības izaicinājumiem.
