NATO ir gatava sarunām ar Krieviju, bet alianse nepārkāps tās pamatprincipus. Līdz ar to nebūs kompromisu, runājot par katras Eiropas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, par katras valsts tiesībām izvēlēties savu nākotni, kā arī runājot par alianses dalībvalstu tiesībām aizsargāt un aizstāvēt vienai otru, tā preses konferencē pēc sarunām NATO-Krievijas Padomes formātā sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš atzīmēja – lai arī ir saskatāma iespēja, ka NATO un Krievija sarunu ceļā radīs risinājumu un vienosies, joprojām pastāv reāls bruņota konflikta risks. Tam NATO, aizstāvot alianses dalībvalstis vai sniedzot politisku un praktisku atbalstu Ukrainai, ir gatava.
NATO ģenerālsekretārs atzina – šodienas tikšanās nebija viegla, bet tieši tāpēc tik svarīga – pusēm bijusi ļoti nopietna un tieša viedokļu apmaiņa par situāciju Ukrainā un tās tuvumā, kā arī tās ietekmi uz Eiropas drošību. Šajos jautājumos starp NATO sabiedrotajiem un Krieviju pastāv būtiskas viedokļu atšķirības.
Sarunās ar NATO Krievija atkārtoti izvirzīja jau decembrī paustās prasības, lai risinātu Krievijas bažas par tās drošību, tostarp pieprasot pārtraukt jaunu dalībvalstu uzņemšanu NATO un izvest alianses spēkus no Austrumu sabiedrotajiem.
Tikmēr sabiedrotie atkārtoti apstiprināja, ka nepārtrauks NATO atvērto durvju politiku, un katrai valstij ir tiesības pašai izvēlēties drošības pasākumus. NATO dalībvalstis arī skaidri norādīja, ka neatteiksies no spējas aizsargāt un aizstāvēt citam citu, tostarp ar karaspēka klātbūtni alianses Austrumu daļā.
Ģenerālsekretārs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, norādīja, ka Krievija savus bruņotos spēkus izvietojusi kā Ukrainā, tā arī Gruzijā un Moldovā bez šo valstu piekrišanas – Krievijas spēki šajās valstīs nav aicināti un gaidīti. NATO sabiedrotie šīs dienas sarunās ar Krieviju pieprasīja tai savu armiju no šīm valstīm izvest, respektējot Gruzijas, Ukrainas un Moldovas teritoriālo integritāti un suverenitāti.
Viņš arī informēja, ka gan Krievija, gan NATO sabiedrotie pauduši nepieciešamību atsākt dialogu un izpētīt turpmāko tikšanos grafiku. Tāpat NATO ir gatava atkārtoti tikties ar Krievijas valdības pārstāvjiem, lai apspriestos sīkāk, piedāvātu konkrētus priekšlikumus un meklētu konstruktīvus risinājumus.
Tikmēr sabiedrotie jo īpaši vēlas apspriest konkrētus veidus, kā palielināt militāro mācību caurskatāmību, lai novērstu bīstamus militārus incidentus, kā arī samazinātu kosmosa un kiberdraudus. Sabiedrotie arī piedāvāja izskatīt bruņojuma kontroles jautājumus, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, tostarp novērst abpusējus ierobežojumus attiecībā uz raķešu sistēmām, kā arī risināt kodolpolitikas jautājumus.
Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis ir arī ieinteresētas meklēt veidus, kā uzlabot civilos un militāros sakaru kanālus un iespējas atjaunot attiecīgos birojus Maskavā un Briselē.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par dažu sabiedroto nostāju, ka Ukraina, neskatoties uz Krievijas prasībām, tāpat tuvākajā laikā nekļūs par NATO dalībvalsti, ģenerālsekretārs norādīja – visi 30 sabiedrotie ir vienoti pamatnostājā, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu, ko arī paredz daudzi starptautiski dokumenti, kas ir pamats Eiropas drošībai. Sabiedrotie joprojām ir vienoti pāriecībā, ka Ukrainas pievienošanās NATO atkarīga tikai un vienīgi no alianses 30 dalībvalstīm un pašas Ukrainas, kur Krievijai nav nekādu veto tiesību par to lemt. Sabiedrotie ir gatavi atbalstīt Ukrainu ceļā uz tās dalību NATO, sniedzot atbalstu Ukrainas bruņoto spēku modernizācijā, lai tie atbilstu NATO standartiem, kā arī citu reformu īstenošanā.
NATO sabiedrotie sarunās skaidri norādījuši, ka ir gatavi turpināt sarunas, tostarp par raķešu izvietošanu. Arī Krievijas puse tam ir piekritusi. Ģenerālsekretārs gan atgādināja – šī situācija ir radusies, jo tieši Krievija pārkāpusi starptautiskos ieroču kontroles noteikumus, izvietojot Krievijai piederošajā Eiropas teritorijā tuvā un vidējā darbības rādiusa kodolraķetes.
Līdz ar Eiropas demokrātisko valstu medijiem preses konferencē piedalījās arī Krievijas propagandas medijs “Russia-1”. Tā pārstāvētā žurnāliste vaicāja, vai NATO ģenerālsekretārs patiesi tic, ka NATO militārās mācības Krievijas tuvumā, kā arī ieroču sūtīšana uz Ukrainu patiesi palīdz situācijas deeskalācijai. J. Stoltenbergs atgādināja – Ukraina ir neatkarīga valsts, kurai ir tiesības uz pašaizsardzību, taču Ukraina nav drauds Krievijai. Tikmēr Krievija ir viena no valstīm, kurai ir visvairāk kodolieroču, tā ir veikusi lielus ieguldījumu moderno spēju attīstībā, kā arī Krievija ir izmantojusi bruņotu spēku pret Ukrainu jau iepriekš.
Viņš arīdzan atgādināja – ja Krievija turpinās izmantot bruņotu spēku pret Ukrainu un centīsies ieņemt tālāku tās teritoriju, tai nāksies rēķināties ar nopietnām sekām, kā arī ar daudz lielāku NATO spēku klātbūtni alianses Austrumu flangā.
Atbildot, cik tuvu šobrīd NATO ir bruņotam konfliktam ar Krieviju, balstoties uz tikko notikušajām sarunām, NATO ģenerālsekretārs atzina – bruņota konflikta risks Eiropā pastāv, bet tieši tāpēc sarunas ar Krieviju ir tik būtiskas, no alianses puses darot visu iespējamo, lai no tā izvairītos.
“Šī iemesla dēļ esam tik skaidri savā vēstījumā Krievijai, ka esam gatavi pārrunāt virkni radušos problēmu, tostarp par ieroču kontroli, lai novērstu jebkādu iespējamu konfliktu. Vienlaikus esam snieguši skaidru ziņu – ja Krievija izmantos bruņotu spēku, sekas būs milzīgas, tostarp ekonomiskas un politiskas sankcijas. Tiks nodrošināts praktisks atbalsts Ukrainai, nodrošinot tās spējas sevi aizsargāt. Te gan ir būtiski saprast, ka Ukraina ir partneris, kurai nodrošinām politisku, praktisku atbalstu daudzos un dažādos veidos, bet tā nav NATO dalībvalsts. Līdz ar to drošības garantijas, ko saucam par NATO 5. pantu – viens par visiem, visi par vienu – attiecas tikai uz alianses dalībvalstīm. Tāpēc esam skaidri vēstījumā, ka darīsim visu iespējamo, lai aizstāvētu NATO sabiedrotos. Esam gatavi arī bruņota konflikta iespējai,” viņš teica.
