Šis ir bīstamākais brīdis Eiropas drošībā, kāds piedzīvots pēdējo desmitgažu laikā. Tā pēc NATO Ukrainas komisija tikšanās vakar Briselē atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Sabiedrotie nosodīja Krievijas lēmumu atzīt pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā. J. Stoltenbergs uzsvēra, ka Maskava ir pārgājusi no slepeniem mēģinājumiem destabilizēt situāciju Ukrainā uz atklātu militāru konfliktu, par ko liecina Austrumukrainā ievestāmilitārā tehnika, kas gatava uzbrukt jebkurā brīdī.
Vienlaicīgi viņš izteica atzinību Ukrainai un tās tautai par spēju saglabāt atturību, neatbildot uz Krievijas provokācijām.
“Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un tās valdību,” viņš teica, uzsvērot, ka sabiedrotie ir vienoti savā nostājā, pilnībā atbalstot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un turpina sniegt Ukrainai spēcīgu politisko atbalstu un arī nepieciešamo militāro aprīkojumu.
Ģenerālsekretārs arī norādīja, ka NATO darīs visu nepieciešamo, lai pasargātu savus sabiedrotos no agresijas. Turklāt pēdējo nedēļu un dienu notikumi liecina, ka šis solījums tiek arī turēts, jo uz alianses Austrumu flangu daudzas NATO valstis jau nosūtījušas vai drīzumā grasās sūtīt militāros papldspēkus, lai nodrošinātu atturēšanu.
“Mums ir vairāk nekā 100 reaktīvo lidmašīnu, un jūrā ir vairāk nekā 120 sabiedroto kuģu no Tālajiem Ziemeļiem līdz Vidusjūrai,” viņš teica.
Tāpat Stoltenbergs pauda gandarījumu par NATO dalībvalstu sankcijām, ko vairākas jau piemērojušas Krievijai, kā arī Vācijas valdības lēmumu apturēt gāzes vada “Nord Stream 2” sertifikāciju.
Vienlaikus NATO joprojām Krievijai piedāvā izvēlēties diplomātijas ceļu.
