Šodien noslēdzās NATO aizsardzības ministru tikšanās, lai apspriestu turpmākos soļus Krievijas radītās krīzes risināšanā. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēstīja, ka nav novērojama situācijas deeskalēšana, taču pauda apņēmību censties situāciju atrisināt diplomātiskā ceļā. NATO plāno pastiprināt Austrumu flangu ar papildus kaujas grupu izvietošanu un turpinās atbalstīt Ukrainu gan finansiāli, gan ar militāro ekipējumu.
NATO ģenerālsekretārs atzina, ka šī brīža situācija ir ļoti sarežģīta, jo ir jāmeklē diplomātiski centieni, kas varētu atrisināt Krievijas radīto krīzi, taču reizē arī nebūtu piekāpīgi un izdevīgi Krievijai.
Aizsardzības ministru tikšanās laikā tika uzsvērta alianses nepieciešamība būt saliedētiem, jo tikai kopā ir iespējams atrisināt šo situāciju.
Spītējot nesenajam paziņojumam par it kā karaspēka daļēju atvilkšanu, Krievija turpina bruņoties un turpina apdraudēt Ukrainas iedzīvotājus. Tāpat ir novērots, ka Krievija, pārkāpjot vienošanos, turpina modernizēt un attīstīt kodolieročus. Baltkrievijā Krievija ir izvietojusi lidmašīnas, kuras ir spējīgas pārvadāt kodolieročus, kas rada pamatotus draudus Eiropai.
Šobrīd NATO ir gatavi dažādākajiem scenārijiem, proti, ir iespējamas provokācijas no Krievijas puses, kuras varētu kalpot par mākslīgi radīto iemeslu uzbrukuma sākšanai, taču tā ir tikai viena no daudzajām iespējām.
Reaģējot uz Krievijas agresiju, NATO lems par karavīru skaita palielināšanu Eiropas austrumos un papildus NATO paplašinātās kaujas grupas izvietošanu Rumānijā pie Melnās jūras.
