NATO šobrīd tiek apspriesta kaujas grupas klātesamības palielināšana alianses Austrumu flangā, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts. NATO jau kopš Krievijas radītās krīzes ir palielinājis spēku koncentrāciju alianses Austrumos, un Francija ir paudusi gatavību uzņemties NATO kaujas grupas veidošanu un vadīšanu Rumānijā. Šī kalpotu kā atbildes reakcija Krievijas agresijai Ukrainas pierobežā. “Kamēr mēs strādājam, lai sasniegtu labāko, mums reizē ir jābūt gataviem sliktākajam,” tā pēc NATO aizsardzības ministru pirmās tikšanās dienas uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Šobrīd tiek aktīvi apspriesta NATO paplašinātās kaujas grupas klātbūtnes palielināšana alianses Austrumos. Kopš 2014. gada tā ir tikai augusi, kas ir palīdzējis uzturēt atturēšanas taktiku un rūpīgāk sekot līdzi notikumu attīstībai Krievijā.
Pēc šodienas NATO aizsardzības ministru tikšanās Stoltenbergs preses konferencē atgādināja, ka vēl joprojām Krievijai tiek piedāvāts šo situāciju risināt diplomātiskā ceļā.
NATO ģenerālsekretārs skaidroja, ka NATO ir aizsardzības alianse, un tā nav drauds Krievijai, ja Krievijai liekas, ka NATO ir drauds, tad ir nepieciešams apsēsties pie galda un visu izrunāt, bet to viņi nevēlas.
Ģenerālsekretārs pirms NATO aizsardzības ministru sanāksmes pauda apņēmību turpināt Krievijas radīto krīzi risināt diplomātiskā ceļā. Šo divu dienu laikā ir paredzēts tikties ar kolēģiem no Ukrainas un Gruzijas, lai apspriestu drošības situācijas pasliktināšanos Melnās jūras reģionā. Tāpat ir plānots tikties arī ar NATO partneriem – Somiju un Zviedriju. Samita noslēgumā tiks apspriesta jaunā NATO stratēģiskā koncepcija, kas tiks pieņemta Madrides samitā jūnijā.
