Pielāgojoties jaunajai drošības realitātei, kad arvien lielākus draudus rada Krievija, NATO dalībvalstu līderi vienojās par četru jaunu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošanu - Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā, papildinot jau esošās četras, kas atrodas visās Baltijas valstīs un Polijā, šodien preses konferencē pēc NATO valstu un valdību vadītāju ārkārtas samita informēja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī norādīja, ka tiks stiprināta Austrumu flanga gaisa un jūras drošība, reģionā izvietojot vairāk iznīcinātāju, zemūdeņu un kaujas kuģu. Alianses līderi arī bija vienisprātis par atbalsta palielināšanu Ukrainai, tai palīdzot gan kiberdrošības jomā, gan arī ar aprīkojumu, kas palīdzēs Ukrainai aizsargāties pret bioloģiskiem, ķīmiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem.
24. martā NATO valstu un valdību vadītāji tikās Briselē ārkārtas samitā, lai pārrunātu lielākos draudus šīs paaudzes laikā, ko radījis Krievijas diktators Vladimirs Putins, uzsākot un jau mēnesi turpinot karu Ukrainā.
Ārkārtas samitā uzrunu kolēģiem attālinātā video konferences formātā sacīja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pateicoties aliansei par atbalstu, ko dalībvalstis sniedz, taču uzsverot nepieciešamību pēc lielāka NATO militārā atbalsta karā pret Krieviju. NATO dalībvalstu līderi vienojās, ka valstis arī turpmāk sniegs Ukrainai nepieciešamo atbalstu, tāpat amatpersonas vienojās par alianses atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu NATO iekšienē.
Tāpat Eiropas drošība stiprināta, daudzviet izvietojot ap 100 000 ASV karavīru, kas atbalsta NATO dalībvalstu centienus stiprināt aliansi. Ģenerālsekretārs arī atzīmēja – arī Kanāda ir būtiski palielinājusi savu klātbūtni Eiropā, un Austrumu flangā pašlaik atrodas 40 000 liels karaspēks, kas ir tiešā NATO pakļautībā, ko atbalsta gaisa un jūras spēki, tostarp piecas trieciengrupas no Tālajiem ziemeļiem līdz Vidusjūrai.
NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka alianses līderi šodien arīdzan vienojās par alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu ilgtermiņā, pielāgojoties jaunajai drošības realitātei.
Sabiedroto valstu līderi arī vienojās par turpmāku atbalstu Ukrainai, palīdzot tai nodrošināt tās pamattiesības uz pašaizsardzību.
Viņš teica, ka sabiedrotie apgādā un apgādās Ukrainu ar ievērojamām militārām piegādēm, tostarp prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmām un bezpilota lidaparātiem, kas ir izrādījušies ļoti efektīvi. Tāpat arī sniegta ievērojama finansiālā un humānā palīdzība.
Vienlaikus, kā atzīmēja J. Stoltenbergs, alianse ir atbildīga, lai konflikts netiktu saasināts, kas būtu vēl bīstamāk un postošāk. Sabiedrotie bija vienisprātis, ka aliansei jāpalielina atbalsts arī citiem partneriem, kurus apdraud Krievijas agresija, tostarp Gruzijai un Bosnijai un Hercegovinai.
“Strādājot kopā un ar Eiropas Savienību (ES), mums ir jāpalīdz viņiem saglabāt suverenitāti un stiprināt noturību,” viņš teica.
NATO dalībvalstu līderi arīdzan runāja par Pekinas lomu šajā drošības krīzē. Sabiedrotie šodien aicināja Ķīnu atturēties no Krievijas kara centienu atbalstīšanas.
Šodienas sanāksmē vadītāji arī atkārtoti apliecināja alianses stingro apņemšanos īstenot NATO atvērto durvju politiku saskaņā ar Vašingtonas līguma 10. pantu. “NATO paplašināšanās ir bijusi vēsturiska veiksme,” viņš teica.
Viņš atgādināja – šajā bīstamajā laikā transatlantiskā vienotība un solidaritāte ir īpaši svarīga. Eiropa un Ziemeļamerika ir un arī turpmāk būs spēcīgas kopā NATO.
Tāpat NATO sabiedrotie šī ārkārtas samitā vienojās pagarināt esošā ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga mandātu vēl par vienu gadu – līdz 2023. gada 30. septembrim.
