Somija un Zviedrija drīzumā varētu pievienoties NATO, kas, visticamāk, izraisīs Maskavas dusmas un, kā apgalvo amatpersonas, vēl vairāk uzsvērs Krievijas stratēģisko kļūdu, iebrūkot Ukrainā, ziņo “CNN”.
NATO amatpersonas telekanālam “CNN” pavēstīja, ka diskusijas par Zviedrijas un Somijas pievienošanos blokam kopš Krievijas iebrukuma ir kļuvušas ārkārtīgi nopietnas, un ASV Valsts departamenta augstākās amatpersonas sacīja, ka šis jautājums tika apspriests šonedēļ notikušajā NATO ārlietu ministru sanāksmē, kurā piedalījās Stokholmas un Helsinku ārlietu ministri.
Amatpersonas sacīja, ka šīs diskusijas uzsver to, cik lielā mērā Vladimira Putina iebrukums ir tikai veicinājis NATO alianses atdzīvināšanu un saliedēšanu, kas ir tieši pretēji V. Putina mērķiem, kurus viņš bija izvirzījis pirms kara sākuma. Krievijas prezidents bija pieprasījis, lai NATO pārtrauktu paplašināties uz austrumiem, apsūdzot bloku Krievijas drošības apdraudēšanā. Tā vietā NATO ir palielinājusi atbalstu Ukrainai un gatavojas uzņemt jaunas dalībvalstis.
Ievērojamas pārmaiņas sabiedrības viedoklī
Sabiedriskais viedoklis abās valstīs par pievienošanos aizsardzības aliansei ir ievērojami mainījies kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Somijas premjerministre Sanna Marina piektdien paziņoja, ka viņas valsts parlaments "tuvāko nedēļu laikā" apspriedīs iespējamo dalību NATO, piebilstot, ka viņa cer, ka šīs diskusijas noslēgsies "līdz vasaras vidum". "Es domāju, ka mums būs ļoti rūpīgas diskusijas, bet mēs arī neveltīsim šim procesam vairāk laika, nekā tas ir nepieciešams, jo situācija, protams, ir ļoti smaga," viņa sacīja.
Zviedrijas premjerministre Magdalēna Anderšsone intervijā marta beigās neizslēdza dalības iespēju. Zviedrija veic drošības politikas analīzi, kuru plānots pabeigt līdz maija beigām, un sagaidāms, ka valdība paziņos savu nostāju pēc šī ziņojuma, “CNN” pavēstīja kāda Zviedrijas amatpersona.
Somijas vēstnieks ASV Mikko Hautala “CNN” sacīja, ka abas valstis cieši koordinē savu rīcību, taču katra valsts pieņems savu neatkarīgu lēmumu.
Aleksandrs Stubs, kurš 2014.-2015. gadā bija Somijas premjerministrs, pievienojās šim viedoklim, sakot, ka valstī jau ilgu laiku pastāv spriedze starp ideālismu - vēlmi sadarboties ar Krieviju, ar kuru tai ir kopīga robeža, un reālismu, kas prasa Somijai uzturēt spēcīgu pastāvīgo armiju gadījumā, ja Krievija kādreiz iebruktu. Pēc Krievijas uzbrukuma ideālisms tagad lielā mērā ir izgaisis.
"Somi uzskata, ka, ja krievi var nogalināt savas māsas, brāļus un brālēnus Ukrainā, kā viņi to dara tagad, tad nekas viņu nekavē to darīt arī Somijā. Mēs vienkārši nevēlamies atkal palikt vieni," sacīja A. Stubs, atgādinot padomju un Somijas Ziemas karu, kas ilga no 1939. gada novembra līdz 1940. gada martam.
NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs jau iepriekš sacīja, ka Zviedrija un Somija "var viegli pievienoties šai aliansei, ja tās izlems pieteikties", norādot, ka tās "ir sadarbojušās daudzus gadus, mēs zinām, ka tās atbilst NATO standartiem attiecībā uz savietojamību, demokrātisku bruņoto spēku kontroli".
Šīm valstīm jau ir ārkārtīgi ciešas attiecības ar NATO, un tās būtu milzīgs ieguvums, jo īpaši attiecībā uz dalīšanos ar izlūkdatiem. Lai gan kopš kara sākuma izlūkinformācijas apmaiņas līmenis starp Somiju, Zviedriju un NATO ir ievērojami palielinājies, viena no NATO amatpersonām teica, ka tas nav tādā līmenī, kāds tas būtu, ja šīs valstis kļūtu par bloka dalībvalstīm.
Dažas amatpersonas pat ironizēja, ka tā būtu viena no labākajām lietām, ko V. Putins ir darījis, lai nostiprinātu Eiropas drošību.
"Tikai iedomājieties, ka pēc dažiem mēnešiem NATO alianse palielinātos no 30 līdz 32 dalībvalstīm," pēc ārlietu ministru sanāksmes Briselē žurnālistiem sacīja cita augsta ranga Valsts departamenta amatpersona. "Kā tas var būt kaut kas cits, ja ne milzīga V. Putina stratēģiska kļūda?"
