Somijas un Zviedrijas premjerministres Stokholmā sniedza kopīgu preses konferenci saistībā ar potenciālo iestāšanos NATO. Karš Ukrainā ir pamudinājis abas valstis izvērtēt tradicionālās neitralitātes pozīcijas, kas pastāvēja Aukstā kara laikā.
Somijas premjerministre Sanna Marina un Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone trešdien Stokholmā tikās, lai apspriestu reģionālās drošības jautājumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Pēc tam kopīgā preses konferencē S. Marina sacīja, ka nevar nosaukt termiņu, kad tiks pieņemts lēmums par to, vai Somija iestāsies NATO, tomēr norādīja, ka līdz lēmuma pieņemšanai ir atvēlētas nedēļas, nevis mēneši. M. Andešsone sacīja, ka Zviedrija nesteigsies ar lēmumu.
Somijas parlaments turpmākajās nedēļās uzklausīs dažādus drošības ekspertus, jo valsts virzās uz lēmuma pieņemšanu "līdz vasaras vidum", teica S. Marina. Analītiķi un drošības eksperti uzskata, ka pieteikums varētu tikt iesniegts jūnijā.
Kāds ir process, ja Somija un Zviedrija vēlas pievienoties NATO?
Visām 30 NATO dalībvalstīm būtu jāratificē valsts dalība, kas varētu aizņemt no dažiem mēnešiem līdz gadam. Lai gan daudzi analītiķi sagaida abu valstu kopīgu pieteikumu, abu valstu līderi uzsver, ka Somija un Zviedrija galu galā varētu nonākt pie atsevišķiem secinājumiem par pievienošanos militārajai aliansei.
Krievija ir vairākkārt brīdinājusi, ka NATO paplašināšanās destabilizēs situāciju, taču NATO pārstāvji tik pat bieži ir atgādinājuši, ka alianse ir izveidota aizsardzības nolūkos.
Par ko notiek debates Somijā?
Trešdien ir plānots publicēt Somijas valdības pasūtītu ziņojumu, kurā pētīta drošības vide Eiropā pēc Krievijas kara Ukrainā. Lai gan dokumentā nav izteikts oficiāls priekšlikums pievienoties NATO, tajā norādīts, ka, to darot, Somija gūtu drošības garantijas, ko sniedz alianses savstarpējās aizsardzības klauzula, kas paredz, ka uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju ziņojums pēc tam tiks izskatīts parlamentā, un debates plānotas nākamajā trešdienā. Pēc tam Somija sāks debates, kurās tā varētu iesniegt pieteikumu par pievienošanos NATO militārajai aliansei, ar kuru tā jau sadarbojas. Somijai ar Krieviju ir 1340 kilometrus gara robeža. Somija 1917. gadā pasludināja neatkarību no Krievijas.
Somija arī 1939. gadā cīnījās Ziemas karā pēc toreizējās Padomju Savienības iebrukuma. Somija zaudēja aptuveni 10% savas teritorijas, taču tai izdevās nodarīt lielus zaudējumus Sarkanajai armijai un saglabāt kontroli pār savu galvaspilsētu un valsti.
Aukstā kara laikā Somija formāli bija neitrāla. Somija savu nostāju dēvēja par "aktīvu neitralitāti", lai gan kritiskāki eksperti apgalvoja, ka Maskavas uzskati un vērtības tomēr iefiltrējās valsts politiskajos procesos, un 20. gadsimta 60. gados Rietumvācijā tika ieviests nicinošāks termins "finlandizācija".
Bijušais Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs, kurš ilgstoši iestājās par valsts dalību NATO, tagad uzskata, ka tā ir vēl nepieciešamāka. Tomēr vēl janvārī pašreizējā premjerministre S. Marina šādu iespēju nosauca par "ļoti maz ticamu".
Kā izskatās debates Zviedrijā?
Zviedrijai nav kopīgas robežas ar Krieviju, bet stratēģiski svarīgā Gotlandes sala Baltijas jūrā varētu padarīt Zviedriju neaizsargātu, ja reģionā izceltos konflikts.
Zviedrijas Aizsardzības pētījumu aģentūras direktors Roberts Dalsjo sacīja, ka zviedri ir sapratuši, "ka viņi var nonākt tādā pašā situācijā kā Ukraina: daudz līdzjūtības, bet nekādas militāras palīdzības".
Šonedēļ Zviedrijas valdošie sociāldemokrāti mainīja viedokli par savu ilgstošo pretestību NATO.
Kāda ir pašreizējā situācija?
Somija jau cieši sadarbojas ar ASV un NATO spēkiem, lai gan to neaizsargā līguma daļa par savstarpējo aizsardzību, kas pazīstama kā piektais pants.
Laikraksts "Helsingen Sanomat" aptaujāja valsts likumdevējus un noskaidroja, ka puse no 200 parlamenta deputātiem atbalsta pievienošanos, un tikai 12 ir stingri pret to. Pārējie ir paziņojuši, ka savu nostāju paziņos vēlāk pēc detalizētām diskusijām.
