Visticamāk, 29. un 30. jūnijā Madridē gaidāmajā NATO samitā tiks pieņemti lēmumi par tālāku NATO spēku stiprināšanu, taču teikt, ka tas būs “rīt uz pusdienlaiku”, nevar, viss notiek pakāpeniski, tā Sargs.lv” norāda NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže. Jau tagad NATO tiešā pakļautībā ir vairāk nekā 40 000 karavīru, kuriem ir atbalsts no gaisa un jūras, savukārt dalībvalstīs izvietoto NATO kaujas grupu skaits ir dubultots – no līdzšinējām četrām uz astoņām, tādējādi nostiprinoties no Baltijas līdz pat Melnās jūras reģionam.
Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā Baltijas reģions un Polija varētu sagaidīt NATO papildspēkus, tai skaitā arī pastāvīgā izvietojumā, B. Braže atbild – NATO spēki un spējas tiek izvietoti, ņemot vērā esošo drošības situāciju, draudu analīzi un tiešu nepieciešamību.
Viņa norāda – lai arī Latvijai un citām NATO dalībvalstīm pašlaik nav tiešu militāru draudu, pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā kopējā drošības situācija Eiropā noteikti ir pasliktinājusies, tāpēc jau šobrīd tiek izvietoti papildu NATO militārie spēki šajā un citos reģionos.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka līdztekus esošajām NATO kaujas grupām Baltijas valstīs un Polijā dalībvalstu līderi NATO ārkārtas samitā šī gada 24. martā vienojās par vēl četru jaunu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošanu - Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā.
B. Braže piebilst – Krievijas uzbrukums Ukrainai ir ne tikai satricinājis drošības situāciju, bet tas ir arī apdraudējums pasaules tiesiskajai kārtībai, jo gan ANO harta, gan citu starptautisko tiesību aktu saistības, ko valstis ir brīvprātīgi uzņēmušās, tomēr ir jāpilda pēc labākās sirdsapziņas.
Lai arī Krievija šobrīd ir redzamākais agresors, tā nav vienīgā, kas rada apdraudējumu NATO valstīm. Joprojām pastāv terorisms, draudi kibervidē, kā arī tie, ko ilgtermiņā radīs klimata pārmaiņas. Tāpat arī Ķīnas ietekmes pieaugums un nevēlēšanās sadarboties tiek uzskatīts par vienu no NATO izaicinājumiem.
Tomēr B. Braže ir pārliecināta, ka Madrides samitā pieņemtie lēmumi nodrošinās to, ka NATO turpina saglabāt mieru un stabilitāti, novērst konfliktus un aizsargāt savu dalībvalstu iedzīvotājus un vērtības. Tajā tiks apstiprināts NATO stratēģiskais virziens nākamajai desmitgadei un turpmākajiem gadiem, nodrošinot, ka alianse turpina pielāgoties mainīgajai pasaulei.
Jau ziņots, ka kārtējā NATO līderu tikšanās samita ietvaros šogad no 29. līdz 30. jūnijam notiks Spānijas galvaspilsētā Madridē. Spānijai šī nozīmīgā pasākuma uzņemšana ir simboliska, jo tieši šogad aprit 40 gadi, kopš Spānija ir pasaulē spēcīgākās militārās alianses – NATO – dalībvalsts.
1982. gada 30. maijā Spānija kļuva par 16. valsti, kas pievienojās NATO. Ņemot vērā Spānijas stratēģiski svarīgo atrašanās vietu starp Vidusjūru un Atlantijas okeānu, šo gadu laikā tā devusi ievērojamu pienesumu alianses kolektīvajai drošībai, īpaši Rietumeiropas reģionam. Tāpat arī sniegusi diplomātisku ieguldījumu veidojot attiecības ar Latīņameriku, Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku.
