Šonedēļ Madridē notiekošajā samitā NATO vienosies "ievērojami pastiprināt" savus austrumu flanga spēkus, pirmdien ziņoja laikraksts "Financial Times". Rietumu sabiedrotie solīs "karavīrus, kuģus un kara lidmašīnas" "jaunās struktūrās", kuras varēs ātri izvietot austrumu flangā, raksta laikraksts pēc intervijas ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
Augstākā līmeņa sanāksmē tiks panākta vienošanās par alianses jauno stratēģisko koncepciju, kurā izklāstīti tās mērķi nākamajiem desmit gadiem. Laikraksts raksta, ka NATO "krasi modernizēs savu austrumu aizsardzības sistēmu, pārorientējot uzmanību no jebkāda iebrukuma atturēšanas uz pilnīgu sabiedroto teritorijas aizsardzību".
Runājot par premjerministres Kajas Kallasas (Reformu partija) komentāriem pagājušajā nedēļā, kad viņa sacīja, ka saskaņā ar pašreizējiem alianses plāniem Igauniju varētu "noslaucīt no kartes", J. Stoltenbergs sacīja, ka viņš šos jautājumus ir pārrunājis ar visām trim Baltijas valstīm.
"Es piekrītu, ka K. Kallasa vēlas lielāku NATO klātbūtni, un es varu viņai apsolīt lielāku klātbūtni. Mūsu galvenā atbildība ir novērst jebkādu uzbrukumu Igaunijai vai jebkuram citam sabiedrotajam," sacīja J. Stoltenbergs.
Igaunija ir iesniegusi NATO kopīgu priekšlikumu ar Latviju un Lietuvu par pastāvīgām divīzijas komandstruktūrām katrā valstī, papildu karavīriem un bruņojumu.
Divīzija ir mazākā iespējamā vienība, kas var garantēt visu veidu spēku - sauszemes, jūras un gaisa - savietojamību, šomēnes "ERR News" paziņoja Igaunijas Aizsardzības ministrija.
Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā nozīmē, ka Baltijas valstis vairs nevar runāt tikai par atturēšanu, bet gan par aizsardzību.
