Krievijas informācijas karš pret Ukrainu agresīvi notiek jau kopš 2014. gada, kad tā hibrīdoperācijas veidā spēja anektēt Krimu un izraisīt militāru konfliktu Doneckas un Luhanskas reģionos. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotajā konferencē “Riga StratCom Dialogue 2023” starptautiskie eksperti sprieda par mācībām, ko varam gūt no Ukrainas valdības īstenotās stratēģiskās komunikācijas pēc Krievijas pilna mēroga invāzijas sākuma 2022. gada 24. februārī, kā arī to, kāpēc informācijas karš no Krievijas puses ir efektīvāks, nekā mums varētu šķist.
Dr. Patriks Džeimss Kristjens (Patrick James Christian), “Valka-Mir” psiholoģiskās karadarbības pētniecības centra direktors, pauda, ka svarīgākā mācība no Ukrainas valdības īstenotās stratēģiskās komunikācijas, ir tās spēja palīdzēt cilvēkiem saprast, kāda ir jēga viņu ciešanām kara laikā, un kā viņi var pārvarēt šīs ciešanas, saglabājot spēju dzīvot tālāk. Tas ir kritiski svarīgi nācijas spējai pretoties agresoram un turpināt savu eksistenci, neraugoties uz ikdienā piedzīvoto teroru no Krievijas okupantu puses.
Otrkārt, Ukrainas valdība ir spējusi atgādināt iedzīvotājiem, ka viņi ir atbildīgi arī par saviem tuviniekiem un draugiem, ne tikai savu valsti, un palīdzētu saviem iedzīvotājiem sērās par tuvinieku nāvi, un, treškārt, sniegt informāciju par ētiski un juridiski pareizu un nepareizu rīcību kara laikā, kad robežas starp labo un ļauno mēdz strauji izplūst,” savā uzrunā konferences dalībniekiem pauda britu pētnieks.
Tikmēr Anna Šelesta (Hanna Shelest), ārpolitikas padomes “Ukrainian Prism” drošības programmu direktore, pievērsa klausītāju uzmanību Ukrainas un Krievijas informācijas kara norisēm. Viņa uzsvēra, ka šajā informācijas karā daudzi Krievijas radītie naratīvi jau kopš 2014. gada tiek izmantoti atkārtoti dažādās variācijās gluži kā seriāli.
Viņas skatījumā situācija periodā no 2014. gada līdz 2022. gadam ir tāda, ka Rietumu sabiedrotie un Ukraina ir uzvarējuši dažas kaujas un atspēkojuši atsevišķus Krievijas naratīvus, taču joprojām atrodas pašā informācijas kara epicentrā. Uzskatāms piemērs – pēdējo astoņu mēnešu laikā karš publiskajā telpā visbiežāk tiek dēvēts par “karu Ukrainā” vai “Ukrainas karu”, taču kur pazudis Krievijas agresijas pieminējums ziņu virsrakstos? Anna Šelesta to uzskata par svarīgu stratēģiskās komunikācijas jautājumu.
Atsaucoties uz aktuālo Kahovkas HES dambja uzspridzināšanu, Krievijas reakciju informatīvajā telpā viņa salīdzināja ar situāciju pēc Malaizijas avioreisa MH-17 notriekšanas 2014. gadā. Toreiz sazvērestības versiju izplatīšana nebija pārliecināt par ukraiņu vai krievu karavīru vainu lidmašīnas notriekšanā, bet likt apšaubīt visas versijas un vienas patiesības iespējamību.
Pētnieki atgādināja par stratēģiskās komunikācijas nepārvērtējamo nozīmi, īpaši šāda mēroga militāra konflikta apstākļos, un pauda, ka nevajadzētu naivi cerēt uz Krievijas zaudējumu informācijas telpā, pat ja kara sākumā Ukrainas iniciatīva un pārsvars šķita nesatricināms, tad pusotra gada laikā Krievija ir spējusi pārgrupēt savus “informācijas telpas kareivjus” un atsākt uzbrukumus ar jaunu sparu.
Starptautiskā konference “Riga StratCom Dialogue” norisinājās no 7. līdz 8. jūnijam Rīgā, pulcējot dažādu valstu vadītājus un valdību pārstāvjus, kā arī militārās jomas, akadēmiskās vides un privātā sektora pārstāvjus. Konferences dalībnieki diskutē par mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un tehnoloģiju inovācijām, lai kopā pilnveidotu stratēģiskās komunikācijas spējas.
“Riga StratCom Dialogue” ir ikgadēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkota konference, kas šogad pulcēja vairāk nekā 600 dalībnieku no 33 valstīm. Šogad konferencē tika aplūkoti dažādi stratēģiskās komunikācijas jautājumi, kas saistīti ar Krievijas izvērsto pilna mēroga karadarbību Ukrainā un globālajā informācijas telpā, piemēram, cīņa pret Krievijas īstenoto politiku, iemesli, kāpēc kara laikā Ukrainai ir izdevies izveidot spēcīgu informatīvo telpu un veidi, kā cīnīties pret Krievijas īstenoto dezinformāciju un maldīgo naratīvu izplatīšanu, īpaši, globālajos dienvidos, kur attieksme pret agresorvalsti ir neviennozīmīga.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs Rīgā darbojas kopš 2014. gada. To sākotnēji dibināja Latvija, Igaunija, Itālija, Lielbritānija, Lietuva, Polija un Vācija, un turpmākajos gados centram pievienojās Nīderlande, Somija, Zviedrija, Kanāda, Slovākija, Dānija, ASV un Ungārija. Šobrīd pievienošanās procesā ir Francija un Austrālija.
