Latvijas aizsardzības izdevumi šogad sasniegs 3,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ierindojot mūsu valsti ceturtajā vietā starp visām NATO dalībvalstīm ar lielāko finansējumu aizsardzībai no IKP, liecina jaunākais NATO ziņojums par dalībvalstu ieguldījumu aizsardzībā.
Pēc NATO aplēsēm šogad Latvija aizsardzībai atvēlēs 1,318 miljardus eiro, kas ir par 13,6% vairāk nekā 2023. gadā.
Vairāk par Latviju no sava IKP atvēl Polija, kas ieņem pirmo vietu starp NATO dalībvalstīm aizsardzības finansējumā pret IKP. Alianses aplēses liecina, ka šogad Polijas ieguldījums aizsardzībā sastādīs 4,12% no IKP.
Otrs lielākais pret IKP atvēlēto līdzekļu apjoms ir Igaunijai, kuras aizsardzības finansējums šogad sastādīs 3,43% no IKP. Savukārt trešo vietu aizsardzības finansējumā ar 3,38% no IKP ieņem ASV. Latvijas kaimiņvalsts Lietuva NATO valstu vidū ar lielākajiem aizsardzības tēriņiem pret IKP ieņem vien sesto vietu ar 2,85%.
Kā liecina pārskats, šogad strauji pieaugs to NATO dalībvalstu skaits, kuras sasniedz alianses noteikto 2% aizsardzības izdevumu apmēru no IKP. Aplēses, kas veiktas uz šā gada 12. jūniju liecina, ka šogad 2% aizsardzības izdevumu slieksni sasniegs kopumā 23 alianses dalībvalstis. Pērn 2% aizsardzības izdevumu slieksni no IKP sasniedza vien 10 dalībvalstis.
Zīmīgi, ka šogad līdz 36,9% palielinājies arī NATO un Eiropas valstu kopējais izdevumu apmērs investīcijai ieroču un aprīkojuma iepirkumos. Pērn šis rādītājs bija vien 16,4%.
Lai gan Eiropas valstu un Kanādas izdevumi aizsardzībai aug, raugoties absolūtajā finansējumā, aizvien lauvas tiesu kopējo alianses dalībvalstu drošības izdevumos turpina ieguldīt ASV. Šogad ASV atvēlētais finansējums aizsardzībai sasniegs 755 miljardus ASV dolāru, kas ir par 41 miljardu ASV dolāru vairāk nekā pērn. Tikmēr Eiropas valstu un Kanādas kopējais finansējums 2024. gadā būs 430 miljardi ASV dolāru, kas ir par 65 miljardiem ASV dolāru vairāk nekā 2023. gadā.
