2018. gadā NATO samitā Briselē Latvija, Igaunija un Dānija parakstīja nodomu vēstuli par NATO daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” (Multinational Divison North) izveidi. Divīzijas štābs Ādažu bāzē tika izvietots 2019. gada martā, un četrus gadus vēlāk tas veiksmīgi izpildīja NATO kaujas gatavības novērtēšanas (CREVAL) prasības. Šodien divīzijas komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa (Jette Albinus) un Dānijas Karalisko bruņoto spēku 1. brigādes komandieris brigādes ģenerālis Anderss Bergs Olesens (Anders Berg Olesen) parakstīja apliecinājumu par brigādes piesaisti divīzijai tās vadītajās mācībās. “Sargs.lv” aicināja uz sarunu ģenerālmajori Jeti Albinusu un brigādes ģenerāli Andersu Bergu Olesenu, lai plašāk izprastu Dānijas karalisko bruņoto spēku 1. brigādes potenciālo pienesumu divīzijai un pašas divīzijas līdzšinējo attīstību.
Divīzijas štābs Ādažu militārajā bāzē tika izveidots ar mērķi uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot NATO komandvadības elementu Baltijas reģionā. Jau tad divīzijas “Ziemeļi” štāba izveide bija gan politisks, gan militārs atturēšanas signāls Krievijai, tomēr Maskavas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir apliecinājis šīs militārās struktūras nozīmi Baltijas jūras reģionā.
Pirms divīzijas štāba “Ziemeļi” izveides Baltijas valstīs nepastāvēja neviens divīzijas līmeņa štābs, attiecīgi Baltijas valstīm nebija spējas koordinēt Baltijas un NATO rotējošās vienības divīzijas līmenī. Šobrīd, kad šādas spējas ir veiksmīgi nostiprinātas, Baltijas valstu aizsardzības plānu īstenošana varētu ritēt krietni efektīvāk.
Viņa skaidro, ka Dānija jau vairāku gadu garumā ir cieši iesaistījusies Baltijas valstu aizsardzībā un Dānijai tas ir būtiski līdz ar kopējo alianses apņemšanās veicināt kaimiņvalstu drošību. “Latvija un pārējās Baltijas valstis ir ciešs mūsu sabiedrotais un kaimiņš. Mūsu uzdevums šeit ir arī daļa no mūsu centieniem aizsargāt Dāniju un Baltijas jūru,” piebilda komandiere.
Uz jautājumu, kā divīzijas spējas un uzdevumi ir mainījušies līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ģenerālmajore Jeti Albinusu norāda uz būtiskiem sasniegumiem pēdējo divu gadu laikā. “Manuprāt, mūsu uzdevumi ir diezgan pamainījušies. Pagājušajā gadā mēs sasniedzām pilnu kaujas gatavību, un mēs joprojām turpinām attīstīties. Labs piemērs ir šī diena, kad mēs uzņemam jaunu manevra brigādi,” atzina divīzijas komandiere.
Dānijas Karalisko bruņoto spēku 1. brigādes pievienošanās NATO daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” vadītajām mācībām ir vēl viens apliecinājums Latvijas un Dānijas sadarbībai NATO. Vienlaikus šī ir pirmā šāda veida vienošanās Dānijas Karalisko bruņoto spēku 1. brigādei, kas gatavojas pilnas kaujas gatavības sasniegšanai nākotnē. Divīzijas vadībā brigāde papildinās zināšanas, trenēsies un piedalīsies mācībās, kā arī strādās pie stratēģiskās komunikācijas un situācijas izvērtēšanas spējām.
Komandieris brigādes ģenerālis Anderss Bergs Olesens uzsver, ka brigādei šī ir svarīga iespēja gūt pieredzes apmaiņu ar citām NATO vienībām, kā arī Latvijas bruņotajiem spēkiem. Šī nav pirmā reize, kad brigādes ģenerālis piedalīsies starptautiskās mācībās Latvijā. Viņa mērķis ir veicināt savas brigādes kaujas gatavību atbilstoši NATO standartiem.
Daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi” ir spējīgs plānot un vadīt militārās operācijas, komandēt vienības, organizēt un īstenot militārās mācības un aktivitātes, kā arī īstenot citus nacionālos un kolektīvās aizsardzības uzdevumus, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu.
