Šodien Ādažu militārajā bāzē notika svinīgā ceremonija, kuras laikā tika sākta Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes (eFP) kaujas grupas palielināšana līdz brigādes līmeņa kaujas vienībai. Plānots, ka jauno NATO daudznacionālo brigādi Latvijā veidos vairāk nekā 3500 karavīru, kuri tiks pakļauti NATO daudznacionālās divīzijas štābam “Ziemeļi”. Starp klātesošajiem bija Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa (Jette Albinus) un NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro (Cédric Aspirault).
NATO samitā Madridē 2022. gada jūnijā Latvija un Kanāda parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību. Pirms gada Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri militārajā bāzē “Ādaži” parakstīja ceļa karti, iezīmējot līdz šim sasniegto, kā arī nosakot turpmākos soļus kaujas grupas pārveidē par brigādi.
Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandiere norāda, ka šodienas svinīgais pasākums, kurā tiek sākta NATO daudznacionālās brigādes Latvijā izveide, ir zīmīgs vēstījums gan Baltijas valstīm, gan mūsu pretiniekam.
Komandiere atzīst, ka NATO daudznacionālās brigādes klātesamība būtiski stiprinās ne tikai pašas Latvijas aizsardzības spējas, bet arī kopējos NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" štāba spēkus, kas deleģēti NATO kopējām mācību aktivitātēm Baltijas reģionā.
Divīzija “Ziemeļi” sadarbosies ar septiņām Latvijas, Dānijas, Lietuvas un NATO daudznacionālo bruņoto spēku brigādēm (Latvijas Mehanizēto kājnieku brigādi, Dānijas Karalisko bruņoto spēku 1. un 2. brigādēm, Lietuvas kājnieku brigādi “Griffin”, 2. Zemessardzes brigādi, 3. Zemessardzes brigādi un NATO eFP kaujas grupas Latvijā brigādi).
Krīzes gadījumā minētās vienības var tikt nodotas vienotas NATO komandvadības pakļautībā zem daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi”. Savukārt divīzija “Ziemeļi” tiek pakļauta NATO Daudznacionālā Ziemeļaustrumu korpusa štābam, kurš izvietots Polijā.
Kā NATO, tā arī Krievijas redzējumā Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienota operacionālā telpa. Šī iemesla dēļ vaicājām divīzijas “Ziemeļi” komandierei, cik plaši tiek veicināta savietojamība starp Latvijā un pārējās Baltijas valstīs esošajiem NATO spēkiem.
Jaunais NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro pauda gandarījumu par līdz šim sasniegto. Viņš uzsvēra, ka šodienas ceremonija ir vien simbolisks rezultāts divus gadus ilgam procesam, kurš vēl nav noslēdzies. Turpmākie darbi paredz brigādei nepieciešamā aprīkojuma nogādāšanu Latvijā, kam sekos intensīvs posms brigādes integrācijā.
Runājot par mūsdienu karadarbības tehnoloģijām, pulkvedis atklāj, ka brigādei jau ir gan elektroniskās karadarbības, gan bezpilota lidaparātu spējas. Vienlaikus Kanāda šobrīd aktīvi strādā pie jauna aprīkojuma iegādes, lai turpinātu veicināt tās bruņoto spēku spējas. “Kanāda ir investējusi vairāk nekā 40 miljonus eiro tikai pretdronu sistēmās, līdz ar to sagaidāms, ka drīzumā mūsu rīcībā būs liels apjoms jauna ekipējuma,” piebilda NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris.
Plānots, ka brigāde pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam un kopumā tajā dienēs aptuveni 3500 sabiedroto karavīri. Vienlaikus Latvijā atrodas arī citu operāciju sabiedroto karavīri, līdz ar to tuvākajos divos gados kopējais dislocēto NATO valstu karavīru skaits sasniegs aptuveni 5000.
