Vakar tika sperts nozīmīgs solis dronu koalīcijas attīstībā – saprašanās memoranda parakstīšana 15 valstu starpā, kas liecina par arvien plašāku starptautisko atbalstu šai iniciatīvai. Memorands paredz koordinētu sadarbību, dronu tehnoloģiju attīstību un to pielietošanu gan Ukrainas atbalstam, gan citu valstu aizsardzības spēju stiprināšanai, vēsta “Sargs.lv” no NATO samita Vašingtonā.
"Šis mehānisms ir ļoti nozīmīgs, jo tas parāda, ka mēs virzāmies uz priekšu ne tikai deklaratīvi, bet arī ar konkrētiem darbības soļiem," tā sarunā ar Latvijas medijiem NATO samitā atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds. "Pirms pieciem mēnešiem mēs parakstījām nodomu vēstuli, bet tagad jau esam izveidojuši konkrētus mehānismus gan saistībā ar mūsu pašu industrijas attīstību, gan Ukrainas atbalstu, arī investējot tās industrijā."
Saprašanās memoranda parakstīšana ir būtisks solis Dronu koalīcijas darbībā, atzīst ministrs. Dalībvalstis ir apņēmušās ne tikai piegādāt dronus Ukrainai, bet arī attīstīt augstvērtīgas tehnoloģijas, kas palielinās to efektivitāti un pielietojuma spektru. "Mēs esam piegādājuši ļoti daudz augstvērtīgas kvalitātes dronu, kas nav tikai FPV droni, mēs esam piegādājuši elektroniskās karadarbības sistēmas pret droniem," skaidroja Sprūds.
NATO nesenajā ministru sanāksmē koalīcijai pievienojās arī Itālija un Francija. "Protams, ka droni spēlē arvien lielāku lomu, un šīs tehnoloģijas, ko mēs esam izvēlējušies attīstīt kopā ar Lielbritāniju, ir ļoti nozīmīgas," sacīja ministrs. "Mēs runājam par 600 miljoniem eiro, ko valstis ir apņēmušās sniegt dronu koalīcijas atbalstam."
"Mums ir jābūt ambicioziem. Mēs esam aktīvi iesaistījuši mūsu pašu industriju un intelektuālās spējas. Šīs spējas nepazudīs ne Ukrainas, ne mūsu pašu vajadzībām," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka Latvijai ir liels potenciāls gan atbalstīt Ukrainu, gan pašiem stiprināt savas tehnoloģiskās spējas, izmantojot dronu koalīcijas palīdzību un koordinējot tehnoloģiskās industriālās inovācijas un kapacitātes.
Dronu koalīcija, kas, kā norāda ministrs, darbojas aktīvi no pirmās dienas, uzsver starptautisko dimensiju un partnerību ar citām valstīm. "Mēs vadām dronu koalīciju kopā ar Lielbritāniju, un tas nav tikai vienpusējs lēmums. Skaidrs, ka mēs vēlamies iet kopā un tāpēc ir šī koordinēšana. Tas prasa piepūli no visām valstīm, kas ir iesaistītas, un mēs turpināsim strādāt pie šīs iniciatīvas stiprināšanas," uzsvēra Sprūds.
Portāls “Sargs.lv” jau vēstīja, ka Aizsardzības ministrija dronu koalīcijas vajadzībām šogad atvēlējusi 20 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 10 miljoni ir paredzēti dronu iegādēm no Latvijas aizsardzības nozares. Šī gada aprīlī un maijā Latvija uz Ukrainu nosūtīja 135 dažādas kapacitātes kaujas dronus un elektroniskās karadarbības iekārtas aptuveni 1 miljona eiro vērtībā.
Tāpat dronu koalīcija ir izsludinājusi nozares konkursu pirmās personas skata (FPV) dronu iegādei, kurā pašlaik tiek vērtēti 265 saņemti piedāvājumi. Interesi par dalību konkursā izrādīja vairāk nekā 400 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Latvijā un Ukrainas. Konkursa rezultāti un līgumu parakstīšana paredzēta šā gada augustā. Līgumu slēgšanai tiks izmantots koalīcijas jaunizveidotais kopīgais fonds, kurā Apvienotā Karaliste, Dānija, Jaunzēlande, Latvija, Nīderlande un Zviedrija sākotnēji ir ieguldījušas kopskaitā 58 miljonus eiro.
Vienlaikus koalīcijas dalībvalstis strādā, lai nodrošinātu arī cita veida dronus, piemēram, izlūkošanas, triecienu dronus, ar mākslīgo intelektu modernizētus dronus, kā arī pretdronu spējas. Dronu koalīcija ir atvērts sadarbības formāts Ukrainas atbalstam, un tai aicinātas pievienotas arī citas sabiedrotās valstis.
