Vācijas ziemeļu piekrastes pilsētā Rostokā šonedēļ atklāts jauns daudznacionāls Baltijas jūras Jūras spēku taktiskais komandcentrs, stiprinot drošību un reaģēšanas spējas reģionā. Jaunatklātais štābs koordinēs visu alianses sabiedroto jūras spēku darbības Baltijas jūrā, raksta Vācijas sabiedriskais medijs “Deutsche Welle”.
Štābs, kura galvenā mītne atrodas Baltijas jūras ostas pilsētā Rostokā, izveidots, lai veicinātu NATO aizsardzības gatavību reģionā. Vadošā valsts šajā centrā būs Vācija, un tas būs “gatavs vadīt jūras spēku operācijas miera, krīzes un kara laikā”, pauda Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Vācijas Aizsardzības ministrija informē, ka štāba personāls jau šobrīd strādā ar dažādām valstīm, bet nākotnē veiks papildu uzdevumus NATO. Tas koordinēs visu alianses sabiedroto jūras spēku darbību Baltijas jūrā.
Centru vadošā valsts būs Vācija, un tajā darbosies sabiedrotie no 11 NATO dalībvalstīm, tostarp Latvijas, kā arī Dānijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas
No nākamā gada Latvija plāno pastāvīgai dalībai komandcentrā nosūtīt divus pārstāvjus – instruktoru un virsnieku, savukārt vēl vienu virsnieku vēlāk, dalot šo amata pozīciju ar pārējām divām Baltijas valstīm rotācijas kārtībā.
Baltijas jūras Jūras spēku komandcentra izveide uzsver Baltijas jūras nozīmi aliansē pēc tam, kad attiecības ar Krieviju pasliktinājās pēc tās iebrukuma Ukrainā, kamēr Krievijas Baltijas flote bāzējās netālu no Kēnigsbergas.
Kēnigsberga ir Krievijas eksklāvs pie Baltijas, izolēts no pārējās Krievijas kontinentālās daļas, un atrodas starp Poliju un Lietuvu. Atklātās jūras ceļu nodrošināšana caur Baltijas jūru aliansei ir kļuvusi arvien svarīgāka pēc tās paplašināšanās austrumu virzienā.
Baltijas reģiona stratēģiskā nozīme NATO ir mainījusies kopš Aukstā kara beigām. Iepriekš alianses galvenā loma bija bloķēt rietumu ieeju Baltijas jūrā un neļaut Padomju Savienības Baltijas flotei sasniegt Ziemeļjūru. Mērķis bija apturēt Maskavas karakuģus no uzbrukuma ASV piegādes karavānām, kas ir ļoti svarīgas Eiropas aizsardzībai.
Kopš Baltijas valstu pievienošanās NATO ir jānodrošina, lai jūras ceļi paliktu atvērti, ja šaurais Suvalku sauszemes koridors, kas tos savieno ar Poliju, tiktu bloķēts militāra konflikta gadījumā ar Krieviju.
