Kanādas vadībā Latvijā 2017. gadā tika izvietota NATO kaujas grupa. 2024. gadā tika uzsākta kaujas grupas palielināšana līdz brigādes līmenim. Līdzās sabiedrotajiem, kuri iepriekš darbojās kaujas grupā, jaunajai brigādei pievienojās Dānija. Laika gaitā skaitliski nelielā kaujas grupa ir ievērojami paplašinājusies un šobrīd tā kalpo kā svarīgs Latvijas drošības garants. Šī gada oktobrī brigādes līmeni sasniegusī NATO daudznacionālā kaujas grupa, kas līdz šim bija Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandpakļautībā, tika nodota Latvijā bāzētās NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba vadībā. Tādējādi turpmāk, papildus Sauszemes spēku Mehanizētajai kājnieku brigādei, Latvijā būs izvietota vēl viena pilnvērtīga un kaujas spējīga brigāde. Portāls “Sargs.lv” šajā rakstā skaidro, kā laika gaitā ir transformējusies NATO daudznacionālā kaujas grupa Latvijā, kāds ir tās pienesums un plānotā attīstība.
2024. gada 3. jūlijā, militārajā bāzē “Ādaži” notika svinīga ceremonija, kas iezīmēja NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā palielināšanas uzsākšanu līdz brigādes līmenim un jaunās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā izveidi, ko veido vairāk nekā 3500 Latvijā izvietotie sabiedroto karavīri.
Savukārt, 2024. gada 17. oktobrī notika NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā komandpakļautības maiņa. NATO daudznacionālā kaujas grupa, kas līdz šim bija Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandpakļautībā, tika nodota NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” vadībā. Līdz ar to turpmāk Latvijā ir izvietota vēl viena kaujasspējīga brigāde, būtiski stiprinot NATO atturēšanas un aizsardzības spēju reģionā.
Sarunā ar portālu “Sargs.lv” NATO daudznacionālās brigādes komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro atzīst, ka brigādes veidošana tika uzsākta laicīgi, lai izveidotu pilnvērtīgu brigādes līmeņa vienību.
Kaujas grupas visās valstīs nav vienādas. To lielums un sastāvs ir pielāgots konkrētiem ģeogrāfiskiem faktoriem un apdraudējumiem. Kopumā katras kaujas grupas sastāvu nosaka militārās prasības.
2023. gada jūlijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministres parakstīja ceļa karti, iezīmējot jau sasniegto, kā arī nosakot turpmākos soļus Kanādas vadītās NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā palielināšanai no bataljona līdz brigādes līmenim.
Ceļa karte noteica, ka pakāpeniski tiks palielināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā. Savukārt Latvija apliecināja savu apņemšanos ieguldīt resursus turpmākā nacionālo aizsardzības spēju celšanā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, t.sk. izveidot jaunu militāro poligonu “Sēlija”.
Pulkvedis S. Aspiro sarunā ar "Sargs.lv" skaidro, ka šīs pārmaiņas padarīs daudznacionālo brigādi efektīvāku un kaujasspējīgāku. Kaujas grupas pārtapšana brigādē ir sekmīgs iesāktā procesa turpinājums, atvieglojot komandvadības procesu un pavēļu došanu sabiedrotajiem brigādes ietvaros.
Plānots, ka brigāde palielināšanas procesu pabeigs 2025. gadā, bet 2026. gadā tiks pabeigta pilna brigādes spēju ieviešana Latvijā. Būtiski, ka līdz ar visaptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2024” noslēgumu tika veiksmīgi pabeigts arī NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā sertificēšanas process.
Sabiedroto spēku klātbūtnes mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību. Latvijā izvietotās daudznacionālās brigādes ietvarvalsts ir Kanāda, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija, Polijā – ASV. Šī apņemšanās skaidri demonstrē alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO dalībvalstis pret iespējamo agresoru. Latvijā izvietotā brigāde ir kļuvusi par daudznacionālāko NATO militāro vienību.
Ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā.
Sākotnēji, 2017. gadā kaujas grupas līmenī piedalījās bruņotie spēki ar bruņojumu no Kanādas, Spānijas, Polijas, Itālijas, Slovēnijas un Albānijas. 2018. gadā kaujas grupai pievienojās Slovākija, Čehijas Republika un Melnkalne, 2020. gadā Islande, bet 2022. gadā Ziemeļmaķedonija.
Četras ziemeļaustrumu kaujas grupas (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā) atrodas NATO pakļautībā ar Daudznacionālā korpusa Ziemeļaustrumu štāba starpniecību Ščecinā, Polijā. Divu divīziju līmeņa štābi koordinē attiecīgo kaujas grupu apmācības un sagatavošanās pasākumus.
Daudznacionālās divīzijas Ziemeļaustrumu štābs, kas atrodas Elblagā, Polijā, ir pilnvērtīgi funkcionējošs kopš 2018. gada decembra. Šis štābs cieši sadarbojas ar kaujas grupām Polijā un Lietuvā. Papildinošo daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābu NATO aktivizēja 2020. gada oktobrī. Tās priekšējie elementi atrodas Ādažos, Latvijā, bet pārējā štāba daļa atrodas Karupā, Dānijā. Šis štābs cieši sadarbojas ar kaujas grupām Igaunijā un Latvijā.
2022. gada NATO samitā Madridē sabiedrotie vienojās vajadzības gadījumā palielināt daudznacionālo kaujas grupu lielumu no bataljona līdz brigādes lielumam. Šo gadu laikā sabiedrotie īsteno spēju ātri izvietot pieejamus papildspēkus, lai paplašinātu kaujas grupas līdz brigādes lieluma formējumiem.
NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandiera amata pozīcijas rotācija notiek reizi divpadmit mēnešos. No 2024. gada jūlija NATO daudznacionālās brigādes komandiera pienākumus pilda pulkvedis S. Aspiro.
