Ziemeļu grupas dalībvalstu aizsardzības ministri un ministriju vadošie pārstāvji atkārtoti apliecinājuši savu nelokāmo atbalstu Ukrainai, kā arī apņemšanos turpināt Ziemeļeiropas valstu palīdzību Ukrainai tās aizsardzības un aizsardzības industrijas attīstībai.
Ziemeļu grupas 12 dalībvalstu aizsardzības ministru un vadošo ierēdņu sanāksme norisinājās 20. novembrī, Kopenhāgenā. Tajā piedalījās arī Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, kā arī Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministrs Hermanis Smetaņins.
Sanāksmē Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs un stratēģisko nozaru ministrs Hermans Smetaņins informēja partnerus par Ukrainas stratēģiskajiem izaicinājumiem. Šā brīža un nākotnes vajadzībām.
Uzklausot Ukrainas puses ziņojumu, Ziemeļu grupas dalībvalstu pārstāvji pauda apņēmību palielināt militāro atbalstu Ukrainai, kā arī apņēmās šajā procesā iesaistīt Ziemeļeiropas un Ukrainas aizsardzības industrijas nozares. Kā apliecināja valstu pārstāvji, šādi centieni vēl vairāk stiprinās Ukrainas rūpniecisko un tehnoloģisko kapacitāti, kā arī Eiropas aizsardzības rūpniecības potenciālu.
Tāpat Ziemeļu grupas valstu amatpersonas pauda stingru vienprātību, ka jebkāda veida miera sarunas nekādā gadījumā nedrīkst notikt bez Ukrainas, uzsverot tieši Ukrainas kā galvenās valsts lomu jebkurā iespējamajā nākotnes rezolūcijā. Ziemeļu grupas aizsardzības ministri vienojās atkārtoti tikties 2025. gada sākumā Ukrainā, lai steidzami izpildītu savas saistības.
Diskusijās sanāksmes dalībnieki apsprieda arī drošības apdraudējumus uz alianses austrumu robežām. Ministri atkārtoti apliecināja, ka Krievija joprojām ir lielākais un tiešākais drauds sabiedroto drošībai. Viņi uzsvēra vajadzību pēc spēcīgas atturēšanas un aizsardzības pozīcijas, reaģējot uz pašreizējo reģionālo drošības situāciju.
Būtiska dialoga daļa tika vērsta hibrīdapdraudējumu novēršanai, uzsvaru liekot uz jūras drošību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) principu ievērošanu. Ziemeļu grupas valstis pauda solidaritāti ar valstīm, kuras skāruši nesenie incidenti Baltijas jūras dienvidu daļā, un uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt kritisko zemūdens infrastruktūru. Amatpersonas atkārtoti apliecināja, ka ir svarīgi rīkoties kolektīvi un turpināt ciešu koordināciju hibrīdapdraudējumu apkarošanā.
Ziemeļu grupas aizsardzības nozares amatpersonas apliecināja transatlantisko drošības saišu nozīmīgumu, vienlaikus norādot uz nepieciešamību Eiropas valstī uzņemties arvien lielāku atbildību par sava reģiona drošību un aizsardzību, tādējādi veicinot taisnīgāku izmaksu sloga sadali NATO iekšienē.
Amatpersonām Ziemeļu grupas formātā paredzēts atkārtoti tikties Ukrainā 2025. gada sākumā. Šī sanāksme atspoguļo vienotu nostāju par atbalsta sniegšanu Ukrainai un reģionālās drošības izaicinājumu risināšanu.
Ziemeļu grupa ir neformāls sadarbības forums, kas ietver divpadsmit valstis – Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Islandi, trīs Baltijas valstis, Vāciju, Poliju, Nīderlandi un Lielbritāniju. Grupas dalībvalstis vieno mērķis attīstīt kopīgus sadarbības projektus aizsardzības jomā.
