Virkne Eiropas un ASV augsta ranga bijušie politiķi, militārpersonas, pētniecības iestāžu un domnīcu pārstāvji nākuši klajā ar atklātu vēstuli, aicinot izveidot starptautisku Eiropas un Kanādas valstu koalīciju, kas varētu turpināt nodrošināt efektīvu Ukrainas atbalstu tās cīņa pret Krievijas agresiju, kā arī pasargāt no iespējamās agresijas citas Krievijas kaimiņvalstis. Šāda koalīcija nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tālāko atbalstu Ukrainai un aizsardzību citām valstīm neatkarīgi no ASV jaunā prezidenta Donalda Trampa iespējamiem lēmumiem par ASV atbalstu Ukrainas vai Eiropas valstu drošībai.
Vēstuli parakstījis bijušais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess, bijušais Lielbritānijas aizsardzības sekretārs sers Bens Volless, Lielbritānijas bijušais ārlietu ministrs sers Deivids Livingstons, bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess, bijušais pasaules šaha čempions un Krievijas opozīcijas trimdā līderis Garijs Kasparovs, Vašingtonā bāzētās domnīcas “Eiropas politikas pētījumu centrs” (CEPA) pētnieks Edvards Lūkass, kā arī virkne citu ietekmīgu bijušo un esošo politiķu, militārpersonu un pētniecības iestāžu darbinieku.
Vēstulē teikts, ka šobrīd pasaule piedzīvo izšķirošu brīdi. Ukrainas tauta saskaras ar nežēlīgu un neprovocētu Krievijas agresiju, kam ir postošas sekas gan vietējā, gan globālā mērogā.
Vēstuli parakstījušās amatpersonas uzsver, ka vairāk nekā jebkad agrāk Eiropai ir jāpārstāj gaidīt uz ASV atbalstu, īpaši ņemot vērā D. Trampa atgriešanos Baltajā namā. Viņa uzvara 2024. gada vēlēšanās radījusi neskaidrību un neparedzamību, kas savukārt vājinās ASV starptautiskās saistības.
Vēstules autori atzīst, ka kopš 2022. gada februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā, Eiropas atbalsts oficiālajai Kijivai bijis svarīgs, taču nepietiekams. Tālab Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma šajā konfliktā, ņemot vērā D. Trampa izteikumus par iespējamo ASV militārā un finansiālā atbalstu Ukrainai samazināšanu. “Šī situācija prasa Eiropas valstu vienotību un apņēmību izveidot spēcīgu un efektīvu koalīciju, kas būtu gatava aizsargāt Ukrainu bez ASV atbalsta,” sacīts paziņojumā.
Eksperti atzīmē, ka Polijai varētu pievienoties Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Lielbritānija, Francija, Kanāda un Nīderlande. Eksperti arī iesaka paplašināt Apvienotās Karalistes vadītos Apvienotos reaģēšanas spēkus (Joint Expeditionary Force), izveidojot bruņoto spēku avangardu Eiropā. Šāds formāts nākotnē varētu paplašināties, pievienojoties citiem dalībniekiem, lai spētu kopā aizstāvēt sevi un savas intereses neatkarīgi no ASV lēmumiem un tālākās rīcības.
Vēstules autori piedāvā piecas prioritātes, ko varētu šāda Eiropas un Kanādas koalīcija varētu darīt.
Pirmais un galvenais uzdevums ir apbruņot Ukrainu, lai tā varētu uzvarēt karā pret Krieviju. Ekspertu ieskatā, koalīcija spēj nodrošināt Ukrainu ar to, kas tai nepieciešams, lai tā uzvarētu karā ar Krieviju, sniedzot vajadzīgo gan no saviem krājumiem, gan iepirkumiem atklātā tirgū, nododot Ukrainas rīcībā nepieciešamās tehnoloģijas, gan ieguldot naudu Ukrainas aizsardzības nozarē.
Kā uzsvērts, koalīcijas uzmanības centrā jābūt karā uzvarošām spējām, tostarp liela attāluma precīziem ieročiem (bez mērķēšanas ierobežojumiem), elektroniskajai karadarbībai, komandvadības sistēmām, novērošanas un izlūkošanas spējām, kā arī jaunām aizsardzības tehnoloģijām, kas kompensē tradicionālās Krievijas priekšrocības, piemēram, artilēriju. Jāturpina piegādāt 155 mm munīcija, pretgaisa, pretkuģu, prettanku sistēmas un cita veida munīcija.
Treškārt, nepieciešams paplašināt pretgaisa aizsardzību virs Rietumukrainas teritorijas un izmantot to, lai segtu koalīcijas karaspēku. Koalīcijas valstu rīcībā esošie pretgaisa aizsardzības līdzekļi varētu tikt nosūtīti uz valstīm, kas robežojas ar Ukrainu, lai nodrošinātu Rietumukrainas pretgaisa aizsardzības vairogu, tādējādi samazinot spiedienu uz Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējām. Tādējādi Krievijas raķetes un droni, kas lidotu šajā virzienā tiktu neitralizēti. Tālāk koalīcijas dalībvalstis, kā iesaka vēstules parakstītāji, šo pretgaisa aizsardzības vairogu varētu izmantot, lai aizsargātajā Ukrainas teritorijā izvietotu savu karaspēku, kā to iepriekš bija ierosinājis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Šis koalīcijas kontingents varētu palīdzētu apmācīt Ukrainas bruņotos spēkus, sniegtu loģistikas un atmīnēšanas atbalstu, kā arī veiktu citus uzdevumus, kas apliecinātu koalīcijas apņemšanos Ukrainas uzvaras nodrošināšanā un drošības garantēšanā.
Ceturtkārt, koalīcijai jāsniedz reālas drošības garantijas Ukrainai līdz brīdim, kamēr tā kļūtu par NATO dalībvalsti.
Vēstules autori norāda, ka Ukrainai no spēcīgiem partneriem nepieciešamas tāda paša līmeņa garantijas kā Zviedrijai un Somijai, kamēr tās noslēdza pievienošanās NATO procesu. Īstenojot šādu scenāriju, koalīcija varētu apņemties savstarpējas aizsardzības saistības ar Ukrainu pēc pašreizējās karadarbības beigām. Tāpat koalīcija varētu izmantot šo laiku, lai veicinātu Ukrainas paātrinātu virzību dalībai aliansē. Eksperti uzsver, ka šāda koalīcijas dalībvalstu apņemšanās, kas tiktu pastiprināta ar pieaugošā militārām spējām, arī turpmāk atturētu turpmākos Krieviju no iespējamiem uzbrukumiem kā Ukrainai tā citām koalīcijas dalībvalstīm.
Vienlaikus vēstules autori uzsver nepieciešamību izmantot Eiropas un Kanādas ekonomiskās ietekmes sviras pār Krieviju tā, lai tās būtu stratēģiski mērķētas un jēgpilnas. Koalīcijai jāvirzās uz stingrākām sankcijām un to izpildi, kā arī jāstrādā, lai ekonomiski sagrautu Krieviju maksimāli sakropļojot tās kara mašīnu. Tikmēr Ķīnai ir jāparāda, ka tās atbalsts Krievijas karam ir nepieņemams un ka tā nevar piekukuļot koalīcijas valstis.
Kā norāda vēstules autori, neatkarīgi no D. Trampa administrācijas galīgā sastāva un tās realizētās politikas, šādu valstu koalīcija, var noturēt eiroatlantisko telpu uz drošāka ceļa.
Vēstules autori atzīst, ka veicot iepriekš uzskaitītos soļus, gan Eiropas valstis, gan Kanāda spētu pierādīt, ka tās kopā var nostiprināt savu ietekmi NATO, vienlaikus nodrošinoties pret jebkādu ASV spēju vai saistību samazināšanos attiecībā pret Eiropu
To parakstījušie eksperti arī piebilst, ka šādas koalīcijas izveidē un iespējamajā efektivitātē izšķirīgs faktors ir laiks. Tālab tie mudina Eiropas valstis un Kanādu aptvert savu ietekmi, ātri izveidot šādu valstu koalīciju un kopīgi spert izšķirošos soļus – Ukrainas pašu valstu drošībai.
