Pieaugot aizdomām par zemūdens kabeļu sabotāžu, Igaunija rosina NATO dalībvalstis sākt Baltijas jūras infrastruktūras uzraudzīšanu pēc rotācijas principa, līdzīgi kā notiek NATO Baltijas Gaisa patrulēšanas misija. Alianse šīs nedēļas sākuma paziņoja, ka reģionā līdz aprīlim tiks izvietoti vairāki kuģi, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs informē, ka pašlaik notiek sarunas par to, lai jūras operāciju centru turpmāk Baltijas jūras valstis vadītu pēc rotācijas principa.
“Attiecībā uz jūrniecības jomu mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka Baltijas jūru nevar sadalīt aizsardzības ziņā, tāpēc NATO ir vienojusies, ka valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, kopīgi izveidos jūras operāciju centru tās aizsardzībai. Pirmā vadību plāno uzņemties Vācija. Šobrīd norisinās sarunas par to, vai un kā varētu iesaistīt Zviedriju un Poliju, lai ieviestu gaisa patrulēšanas misijai līdzīgu rotācijas sistēmu, kurā dažādas valstis rotācijas kārtībā sniedz ieguldījumu Baltijas gaisa drošībā,” norādīja Igaunijas aizsardzības ministrs.
Šonedēļ H. Pevkurs arī plāno iesniegt Igaunijas valdībai likumprojektu, kas piešķirtu flotei lielākas tiesības reaģēt uz aizdomām par diversiju.
Viņš atzīmē, ka šī likumprojekta sagatavošana ir gandrīz pabeigta. “Es ļoti ceru, ka mēs jau šo ceturtdien [9.janvārī] varēsim apspriest valdībā. Vēstījums noteikti ir ļoti skaidrs: ja kāds plāno apzināti vērsties pret Igaunijas kritisko infrastruktūru, šādas darbības tiks novērstas vai apturētas,” pauda Igaunijas aizsardzības ministrs.
Igaunijas Jūras spēkiem arī nepieciešami lielāki kuģi, un lēmumi tiks pieņemti līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām.
Bijušais Jūras spēku komandieris Juri Saska sacīja, ka esošie kuģi tika iegādāti atbilstoši tam, kas tajā laikā bija tirgū. Taču Igaunijai turpmāk ir vajadzīga sistemātiskāka pieeja.
“Mums ir trīs identiski mīnu meklētāji, tikai viens mīnu likšanas kuģis un četri dažāda veida patruļkuģi. Tomēr šiem patruļkuģiem nav būtisku militāro spēju. Var teikt, ka šobrīd tie nepiedāvā nekādas spējas, izņemot klātbūtni,” norādīja J. Saska.
“Nākotnē varētu būt mazāk kuģu veidu — varbūt divi, varbūt trīs. Tas palīdzētu samazināt loģistikas izaicinājumus, uzlabotu apkopes pasākumus, racionalizētu apmācību,” viņš piebilda.
Tā kā zemūdens infrastruktūras uzbrukumi varētu pieaugt, J. Saska pauž, ka ir jānosaka atbildīgais par cauruļvadu un kabeļu aizsardzību.
Arī zemūdens novērošanas sistēmu loma kļūst arvien lielāka. Igaunijas Jūras spēki ir izmēģinājuši sadarbību, piemēram, ar Nīderlandes kompāniju “Lobster Robotics”, kuras zemūdens bezpilota lidaparāti spēj ātri iemūžināt jūrā notiekošo.
“Es redzu skaidru tendenci nozarē, ka mēs virzāmies uz autonomiem zemūdens droniem, kas aprīkoti ar arvien labākiem sensoriem," sacīja “Lobster Robotics” izpilddirektors Stīvens Rutens.
Arī H. Pevkurs norādīja, ka Igaunijas valdība seko līdzi tehnoloģijai. “Zemūdens novērošana noteikti ir joma, uz kuru mēs koncentrējamies. Mums nav tik laba attēla kā, piemēram, zviedriem vai somiem. Būtībā tas ietver noteiktu monitoringa un hidrolokatoru sistēmas risinājumu, kas izmantotu mākslīgo intelektu, lai atklātu nepazīstamas vai iepriekš neidentificētas skaņas, piemēram, enkura, kas nokrīt ūdenī vai jūras gultnē, skaņa, kas nosūtītu signālu Jūras novērošanas operāciju centram,” sacīja ministrs.
Pēdējo 18 mēnešu laikā kuģi, velkot enkurus pa Baltijas jūras gultni, bojājuši vairākus cauruļvadus, elektrības un datu kabeļus. Pēdējais incidents notika pagājušā gada 25. decembrī.
