Sarunas par miera uzturētāju misiju Ukrainā kļūst aktuālākas, taču trūkst skaidrības par to, kā tās virzīt uz priekšu, ziņo “Politico”. Pagaidām apspriesta iespēja izveidot līdz 50 000 karavīru lielus Eiropas vadītus atturēšanas spēkus, kuros piedalītos piecu vai sešu valstu karavīri. Šo spēku uzdevums būtu patrulēt demarkācijas līnijā starp Ukrainas un Krievijas spēkiem pamiera gadījumā.
Britu premjerministrs Kīrs Stārmers nesen Kijivā paziņoja, ka Apvienotā Karaliste būs gatava piedalīties šādā misijā, savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons norādīja, ka Eiropai ir jāizveido drošības garantijas Ukrainai. Līdzīgi arī Lietuvas ārlietu ministrs Kęstutis Budrys pieļāva iespēju sūtīt karavīrus uz Ukrainu. Tomēr, kā norāda “Politico”, daudzās Eiropas valstīs joprojām pastāv bažas par šāda soļa risku.
Sarunas par miera uzturētājiem pakāpeniski uzņem apgriezienus, jo ASV prezidents Donalds Tramps, kurš solījis ātri izbeigt karu Ukrainā, varētu virzīt Eiropu uz lielāku atbildības uzņemšanos. Tramps esot prasījis Francijas prezidentam Makronam un Ukrainas prezidentam Zelenskim piedāvāt “uzticamu risinājumu” situācijai Ukrainā.
Lai gan Makrons aktīvi iestājas par šāda plāna īstenošanu, taču Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau kategoriski noraidījis ideju par miera uzturētājiem Ukrainā. Tikmēr Ukrainai jebkāds pamiera risinājums varētu nozīmēt teritoriālas piekāpšanās, kas nākotnē radītu risku Krievijas atkārtotai agresijai.
Lai gan Francija un Apvienotā Karaliste jau uzsākušas sākotnējos plānošanas darbus, pārējās Eiropas valstis joprojām vilcinās. Kā norāda analītiķis Nikolā Tenžērs, sarunās piedalās arī Baltijas un Ziemeļvalstis, kā arī, iespējams, Čehija, taču galvenie šķēršļi ir politiskā neskaidrība un riski, ko karavīru nosūtīšana uz Ukrainu varētu radīt.
Turklāt Trampa izolacionistiskā nostāja sarežģī Eiropas centienus, jo jebkura NATO dalībvalstu karavīru izvietošana Ukrainā prasītu ASV atbalstu, norāda “Politico”. Analītiķi arī atgādina, ka Eiropā pieaug “kara nogurums”, un daļa sabiedrības sāk atbalstīt Krievijas pozīcijas.
Gadijs uzsver, ka Eiropai ir jāizvērtē, kādēļ attiecības ar Ukrainu ir stratēģiski svarīgas. Taču skaidrs ir viens – Tramps, visticamāk, liks Eiropai uzņemties atbildību par Ukrainu.
