Krievijas diktators Vladimirs Putins uzskata, ka Krievijai ir izdevies sasniegt galvenos mērķus karā pret Ukrainu, taču viņu arvien vairāk satrauc konflikta ekonomiskās sekas valstī, ceturtdien vēstīja “Reuters”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.
Kāds avots, kurš ir pazīstams ar Kremļa nostāju, norādīja, ka Krievijai ir izdevies vājināt Ukrainas militāro spēju un nostiprināt kontroli pār teritorijām, kas savieno Krievijas kontinentālo daļu ar anektēto Krimu.
Putins 2022. gadā uzsāka iebrukumu Ukrainā, pamatojot to ar nepieciešamību veikt valsts “denacifikāciju un demilitarizāciju”. Pēc Ukrainas spēku sīvās pretestības Krievija savu uzmanību pārorientēja uz Ukrainas dienvidaustrumu reģioniem.
“Reuters” vēsta, ka Putins nesenajā tikšanās reizē ar augstākajām valsts ekonomikas amatpersonām bijis “redzami neapmierināts”, uzzinot, ka augstās aizdevumu procentu likmes, kas ieviestas inflācijas samazināšanai, kavē privātos ieguldījumus.
Kremļa pārstāvji nav komentējuši šo “Reuters” ziņojumu, un nav skaidrs, vai Putina bažas par ekonomiku varētu ietekmēt lēmumu izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas.
2023. gadā Putins esot apliecinājis Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, ka karš ilgs vēl vismaz piecus gadus. Taču situācija, šķiet, ir mainījusies pēc tam, kad Donalds Tramps novembrī uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās.
Tramps, kurš solīja ātri izbeigt karu Ukrainā, pēdējās dienās pastiprinājis spiedienu uz Maskavu. Trešdien viņš sociālajos tīklos rakstīja: “Es izdarīšu milzīgu pakalpojumu Krievijai, kuras ekonomika sabrūk, un prezidentam Putinam. Beidziet šo absurdu karu! Tas tikai pasliktinās.”
Pirmdien, pēc stāšanās amatā uz otro termiņu, Tramps paziņoja, ka plāno drīzumā tikties ar Putinu.
Putins, nosūtot apsveikumu vēstījumu Trampam, pauda gatavību dialogam, lai panāktu “ilgstošu mieru” Ukrainā. Tomēr kāds augsta ranga Kremļa padomnieks “Reuters” otrdien sacīja, ka Maskava vēl nav saņēmusi konkrētus priekšlikumus sarunām.
