"Krievijas draudi ir ilgtermiņā, un tādai jābūt arī mūsu reakcijai. Mēs varam atļauties aizstāvēt savu brīvību, bet mēs nevaram atļauties zaudēt savu brīvību," uzrunājot klātesošos svinīgajā ceremonijā, kas iezīmē Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona pievienošanos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, sacīja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons. Amatpersonas ceremonijā arī uzsvēra, ka Zviedrijas karavīru klātbūtne Latvijā stiprina ne tikai Latvijas, bet arī pašas Zviedrijas un NATO aizsardzības spējas.
Svinīgajā ceremonijā, kas norisinājās Ādažu militārajā bāzē, piedalījās Ministru prezidente Evika Siliņa, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns un pieaicinātie regulāro spēku vienību komandieri. Kā arī NATO daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa (Jette Albinus), NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro (Cédric Aspirault) un Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Henriks Rusdāls (Henrik Rosdahl).
Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa, uzrunājot klātesošos, sacīja, ka Zviedrijas karavīru ierašanās Latvijā simbolizē notiekošās pārmaiņas Baltijas jūras reģionā, kuras piedzīvojām kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā.
“Tik spēcīga Zviedrijas militārā klātbūtne Latvijā balstās uz pieredzi, ko abu valstu militārpersonas ir guvušas daudzu gadu veiksmīgā sadarbībā. [..] Latvija ir apņēmības pilna nodrošināt labākās apmācības iespējas, labāko NATO divīzijas komandieri integrācijai sabiedroto spēkos,” sacīja premjerministre, paužot cerību, ka zviedru karavīri gūs lielisku pieredzi un atgriezīsies mājās ar paaugstinātu gatavību.
Zviedrijas premjerministrs U. Kristersons uzsvēra, ka arī zviedru karavīri tagad ir svarīga NATO atturēšanas un aizsardzības sastāvdaļa Latvijā.
“Zviedrija pievienojās NATO, lai padarītu ne tikai Zviedriju drošāku, bet arī, lai padarītu NATO stiprāku. Un, tā kā mēs ticam kolektīvās aizsardzības nozīmei, mēs NATO piedāvājam savas unikālās spējas – ģeogrāfiju un kapacitāti,” sacīja U. Kristersons.
Viņš arīdzan atzīmēja, ka NATO īsteno spēcīgāko aizsardzības plānu kopš Aukstā kara, un tā priekšgalā ir Latvija un pārējās valstis gar austrumu flangu. Tomēr tā ir kopīga atbildība.
“Uzticama atturēšana un aizsardzība ir padarījusi NATO par veiksmīgāko militāro aliansi vēsturē. Mēs nodrošināsim tās turpmākos panākumus, nodrošinot, ka katrs pretinieks zina, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam izraisīs visu valstu atbildes reakciju,” viņš teica.
Savukārt Zviedrijas armijas komandieris ģenerālmajors Džonijs Lindfords atzīmēja, ka “šis ir vēsturisks brīdis un nozīmīgs uzdevums, kuram Zviedrija gatavojusies vairāk nekā gadu.”
Arī Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro izcēla šī notikuma nozīmi, sakot, ka tas ir svarīgs brīdis, kad brigādei pievienojas ārkārtīgi labi apmācīts karaspēks, ārkārtīgi labi aprīkots bataljons.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds norādīja, ka Zviedrijas karavīru klātbūtne “pastiprina spējas un kopējo drošību Latvijā, NATO spējas un arī pašas Zviedrijas spējas.”
Viņš skaidroja, ka šī ir sabiedroto bataljonu rotācija, kur Dānijas karavīrus nomaina Zviedrijas karavīri. Rotācijas notiks katru pusgadu, kur vienlaikus nepieciešams arī pārejas laiks, nomainot militāro tehniku. A. Sprūds atzīmēja, ka arī šajās rotācijās vienlaikus tiek trenētas mobilitātes spējas, “cik ātri spējam ierasties, atvest bruņojumu, ko arī ir svarīgi trenēt.” Šajās aktivitātēs vienlaikus iesaistītas ir gan NATO daudznacionālā brigāde, gan Sauszemes spēku Mehanizētā brigāde.
Komandpakļautības maiņas ceremonijā Zviedrijas Mehanizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka (South Skåne Regiment), kurš Latvijā ieradās 18. janvārī, oficiāli tika iekļauts NATO daudznacionālās brigādes Latvijā sastāvā. Brigāde darbojas NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" pakļautībā.
Šī ir pirmā Zviedrijas NATO misija kopš valsts pievienošanās aliansei 2024. gada 7. martā. Zviedrijas spēku izvietošana Latvijā apliecina tās apņemšanos stiprināt NATO austrumu flangu un sniedz nozīmīgu ieguldījumu Baltijas reģiona aizsardzībā.
