Šodien Rīgas ostā norisinājās vēsturisks notikums – Latvijā tika sagaidīts Zviedrijas Mehanizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka (South Skåne Regiment). Aptuveni 500 karavīri un to militārā tehnika oficiāli pievienojas NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kas darbojas NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" pakļautībā.
Šī ir pirmā Zviedrijas NATO misija kopš valsts pievienošanās aliansei 2024. gada 7. martā. Zviedrijas spēku izvietošana Latvijā apliecina tās apņemšanos stiprināt NATO austrumu flangu un sniedz nozīmīgu ieguldījumu Baltijas reģiona aizsardzībā.
Sagaidīšanas ceremonijā piedalījās augsta līmeņa amatpersonas no Latvijas un NATO, tostarp aizsardzības ministrs Andris Sprūds, NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa un NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro.
Ministrs Andris Sprūds pauda gandarījumu par Zviedrijas karavīru klātbūtni Latvijā. “Latvijā turpina pieaugt sabiedroto valstu karavīru un militārās tehnikas skaits. Zviedrijas pievienošanās NATO Daudznacionālajai brigādei Latvijā ir skaidrs apliecinājums alianses vienotībai. Esmu pārliecināts, ka mūsu kopīgie militārie vingrinājumi sniegs vērtīgu pieredzi visiem sabiedrotajiem,” uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Henriks Rusdāls norādīja, ka viņi ir apņēmības pilni aizsargāt Latviju un NATO. “Mēs esam pagodināti būt šeit un apņēmības pilni sniegt ieguldījumu NATO kolektīvās aizsardzības centienos. Šis ir vēsturisks notikums, bet vienlaikus arī mūsu jaunā realitāte,” sacīja Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona komandieris.
Uzrunājot žurnālistus viņš arī atzina, ka Zviedrijas Mehanizētais kājnieku bataljons ir labi aprīkots ar modernām militārajām vienībām, tostarp CV90 kājnieku kaujas mašīnām, APC360 bruņutransportieriem un kaujas tankiem.
Paredzēts, ka zviedru karavīri piedalīsies kopīgās mācībās ar sabiedroto spēkiem, lai nostiprinātu savstarpējo sadarbību un gatavību aizsargāt NATO austrumu flangu. Šie vingrinājumi ir nozīmīga daļa no misijas, kas veicina operatīvās spējas un savstarpējo uzticēšanos.
Brigādes ģenerālis Egils Leščinskis intervijā ar “Sargs.lv” uzsvēra Latvijas vēsturisko sadarbību ar Zviedriju. “Zviedrija bija viena no pirmajām valstīm, kas palīdzēja atjaunot Latvijas bruņotos spēkus pēc neatkarības atjaunošanas. Mēs priecājamies atkal redzēt šeit Zviedrijas karavīrus, kuri ir gatavi kopā ar mums aizstāvēt NATO robežas,” sacīja brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Zviedru karavīri izteica lepnumu un prieku par iespēju piedalīties misijā. “Mēs esam trenējušies sešus mēnešus un jūtamies gatavi. Ir aizraujoši būt daļai no šīs misijas un sadarboties ar citu NATO valstu karavīriem,” teica kaprālis Ivars.
“Mēs aizstāvam Zviedriju, būdami šeit Latvijā. Mēs lepojamies, ka varam būt daļa no šīs vēsturiskās misijas,” intervijā ar “Sargs.lv” piebilda seržants Eriks.
Zviedru karavīri arī pauda gatavību sadarboties ar Latvijas un citu NATO valstu karavīriem, uzsverot kopīgās apmācības un sadarbības nozīmīgumu, lai stiprinātu aizsardzības spējas.
Plānots, ka Zviedrijas bataljons uzturēsies Latvijā sešus mēnešus, aizstājot Dānijas bataljonu, kas devās mājās pirms Ziemassvētkiem. Šāda rotācijas kārtība turpināsies, stiprinot NATO spēku klātbūtni Baltijas reģionā.
Turklāt, lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru sabiedroto spēkiem, Latvijā tiek attīstīti vairāki projekti, tostarp Sēlijas poligona būvniecība. Šī infrastruktūra nākotnē ļaus efektīvāk izvērst brigādes mēroga operācijas un nodrošināt sabiedroto spēku kaujas gatavību.
