Jaunsardzē tiek ielikti labi pamati topošajiem karavīriem un zemessargiem, līdz ar to nav brīnums, ka daudzi jaunieši pēc tam izvēlas militāro karjeru. Tā sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona rekrutēšanas speciālists vecākais zemessargs Lauris Bahmanis. Viņa ģimene ir īpaša ar to, ka tajā ir gan jaunsargi, gan zemessargi, gan profesionālā dienesta karavīri.
Visa ģimene dienestā
Vecākais zemessargs Lauris Bahmanis jau no bērnības audzis vidē, kas bijusi saistīta ar militāro jomu, tāpēc arī viņš skolas laikā pievienojies Jaunsardzei. To laiku viņš atceras ar patīkamām atmiņām, jo daudzas nedēļas pavadītas dažādās jaunsargu nometnēs un sacensībās, mērojoties spēkiem ar citām vienībām gan orientēšanās sportā, gan šaušanā. Viņš atzīst, ka tieši šaušana viņam patikusi un padevusies vislabāk. Turklāt jaunsargi apgūst arī tik svarīgās izdzīvošanas prasmes, kad jāprot iztikt ar dabā atrodamo, pašiem iekurt uguni un ierīkot drošu patvērumu nakšņošanai. Šīs iemaņas var noderēt arī civilajā dzīvē.
“Mans tētis savulaik bija Jaunsardzes instruktors, pēc tam kļuva par Zemessardzes rotas virsseržantu, tāpēc man vienmēr tāds dzinulis iekšā ir bijis – darīt to pašu. Tāda mēs visa ģimene esam – brālis profesionālajā dienestā, māsa Jaunsardzē, arī mamma Zemessardzē kā civilais darbinieks un pat mana sieva ir zemessargs. Kad iepazināmies, mans tētis jau viņu sāka vilināt uz Zemessardzi, sākumā viņa pretojās, bet drīz vien pēc manis arī pievienojās,” stāsta L. Bahmanis. Viņš piebilst – fakts, ka visa ģimene dienestā, reizēm gan palīdz, gan traucē, jo dažreiz pie kopīga pusdienu galda tiekot runāts tikai par Zemessardzi.
Rekrutē jaunos zemessargus
L. Bahmanis Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā ir rekrutēšanas speciālists. Tas nozīmē, ka viņš palīdz plānot un organizēt bataljona popularizēšanas pasākumus, piemēram, brauc uz skolām un stāsta par dienesta iespējām Zemessardzē, kā arī organizē informatīvās teltis un ekipējuma izstādes dažāda mēroga pasākumos un pilsētas svētkos. Parasti uz vietas interesentiem ir iespēja aizpildīt arī pieteikšanās anketas, un ceļš uzņemšanai Zemessardzē var sākties. Tagad gan šīs aktivitātes iepauzētas Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ, taču daudz kas joprojām izdarāms attālināti – kandidātus var intervēt arī pa telefonu un sazināties ar e-pastu palīdzību. Turklāt L. Bahmanis novērojis, ka īpaši pēdējā laikā kandidātu skaits dienestam Zemessardzē ir palielinājies. “Dinamika ir augusi, to apstiprināja arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes štābs. Varbūt viens no iemesliem ir tāds, ka daudzi šajā krīzes situācijā vēlas būt noderīgi un palīdzēt valstij pārvarēt grūtības, kuras radušās ārkārtas stāvokļa dēļ. Labs piemērs ir zemessargu atbalsts Robežsardzei valsts robežas uzraudzībā, tāpat esam gatavībā sniegt palīdzību gan Valsts policijai, gan mediķiem,” saka L. Bahmanis.
Visa pamatā godīgums
Pēc nepilniem pieciem gadiem Zemessardzē Lauris spriež, ka militārais dienests ir tas, kas cilvēku tā pa īstam nostāda uz kājām un iemāca uzņemties atbildību ne tikai par sevi un ģimeni, bet arī par saviem līdzcilvēkiem un valsti. Kā vienu no nozīmīgākajām vērtībām viņš min ģimeni – visi viens otru atbalsta un nekad nepamet nelaimē. Tieši to pašu var teikt arī par zemessargu lielo ģimeni, kurā valda uzticība, draudzība un paļāvība. “Ļoti svarīgs ir godīgums, bez tā nevar ne ģimenē, ne Zemessardzē. Rekrutēšanas laikā esmu ticies ar dažādiem kandidātiem, arī tādiem, kuri slēpj faktus vai melo. Tas nav labākais, ar ko sākt,” norāda L. Bahmanis.
Uz jautājumu, kā Lauris audzinās savus bērnus, viņš atbild ātri un izlēmīgi: “Pieturēšanos pie tā audzināšanas modeļa, kā tētis mani audzināja, varbūt pat būšu mazliet stingrāks. Jo līdzās godīgumam, savstarpējai uzticībai un atbalstam ģimenē jābūt arī zināmai disciplīnai.”
