Pēdējo gadu laikā Zemessardzes attīstībā investēts daudz, tādejādi stiprinot tās kaujas spējas un arī veicinot atpazīstamību un prestižu sabiedrībā. Tā “Sargs.lv” stāsta Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis. Kā tuvāko gadu stratēģiskās prioritātes viņš min jaunu spēju un infrastruktūras attīstīšanu, kā arī apmācību kvalitātes stiprināšanu.
Attīstība vairākos virzienos
Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis stāsta – viens no galvenajiem Zemessardzes stratēģiskajiem attīstības virzieniem saistās tieši ar jaunu kaujas spēju apgūšanu un esošo nostiprināšanu. Saņemot jaunu bruņojumu, svarīgi to profesionāli augstā līmenī integrēt vienībās, lai tās prastu tehniku attiecīgi izmantot. Līdz ar to jebkuram tehnikas un bruņojuma attīstības projektam līdzi nāk arī apmācība.
Viņš norāda, ka pēdējo gadu laikā Zemessardzē tiek attīstītas vairākas spējas – prettanku spēja, tāpat arī pretgaisa aizsardzības spēja, uzsākta arī inženieru spēju attīstība reģionos, lai tā nekoncentrētos tikai vienā reģionā. Tiek stiprināta arī zemessargu spēja pildīt uzdevumus dažādos diennakts apstākļos – to palīdz nodrošināt nakts redzamības ierīces un optika, kas pakāpeniski ienāk Zemessardzes bruņojumā.
Kā otru lielu attīstības virzienu Zemessardzes stiprināšanā komandieris min infrastruktūras pilnveidi. Nepieciešams labiekārtot esošās un būvēt jaunas ēkas, lai būtu, kur glabāt gan munīciju un ekipējumu, gan pašiem uzturēties un organizēt apmācības. Brigādes ģenerālis Leščinskis gan norāda, ka šis ir ilgtermiņa process, un attīstība jau pamazām notiek. Tam piemērs ir arī nesen atklātā Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona štāba ēka “Pipariņu” bāzē Cēsīs.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka ar šo soli tiek ievadīts visa bataljona pārcelšanās process, jo līdz šim Cēsīs 27. kājnieku bataljons atradās Instruktoru skolas teritorijā, savukārt “Pipariņu” bāzi izmantoja tikai kā treniņu vietu.
Jāstiprina apmācību kapacitāte
Brigādes ģenerālis Leščinskis arī min, ka jāturpina stiprināt zemessargu apmācību sistēma, jo pašreizējā kapacitāte ne vienmēr spēj nodrošināt visas vajadzības.
Tā kā Zemessardzes bataljoni izvietoti visā Latvijā, apmācību kapacitāte būtu jāstiprina visās brigādēs, lai, piemēram, zemessargiem no Latgales nevajadzētu braukt mācīties šaut uz otru Latvijas malu. Taču arī šim procesam ir pozitīva virzība – tiek veidotas jaunas reģionālās apmācību vietas un poligoni, kā arī pilnveidoti jau esošie.
Profesionālās apakšvienības
Viņaprāt, tikpat svarīga ir arī profesionālās komponentes audzēšana Zemessardzē, kas arī jau notiek. Kā piemērs tam ir Zemessardzes 3. Latgales brigādes sastāvā esošā profesionālā vienība – 36. kaujas atbalsta bataljons. Pašlaik tiek veidotas arī divas profesionālās apakšvienības Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes sastāvā – pašgājējartilērijas baterija Valmierā un Kaujas atbalsta rota Zemessardzes 25. kājnieku bataljona sastāvā. Tāpat tiek attīstīta arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. inženiertehniskā bataljona sastāvā esošā Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota.
Tāpat viņš stāsta, ka, noslēdzot “Patria” 6x6 bruņumašīnu iepirkumu, plānots, ka ar šīm daudzfunkcionālajām kaujas platformām tiks nodrošināta arī daļa no Zemessardzes apakšvienībām. “Ļoti ceram uz šī procesa izdošanos un ar nepacietību gaidām jauno platformu ienākšanu bruņojumā,” rezumē Zemessardzes komandieris.
