Viss atkarīgs, kā skatāmies – glāze ir pustukša vai puspilna. Tā šo gadu rekrutēšanas jomā Zemessardzē sarunā ar “Sargs.lv” raksturo tās komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis. Lai arī plašāki rekrutēšanas pasākumi Covid-19 dēļ bijuši ierobežoti, šo gadu komandieris cer noslēgt ar pozitīvu bilanci un nākamā gada laikā pat paredz straujāku jauno zemessargu pieplūdumu dienestam. Priecē fakts, ka lielākais īpatsvars jauno zemessargu ir vecumā no 20-30 gadiem un ar augstāko izglītību. Šī gada tendence – dienestam Zemessardzē piesakās aizvien vairāk sieviešu.
Izaicinājumu gads Zemessardzē
Zemessardzes komandieris atzīst – pandēmijas laikā arī Zemessardzē bija jāprot pielāgoties jaunajai situācijai, daudzus procesus, tai skaitā arī jauno zemessargu apmācību organizēšanu, plānojot citādāk. Tas izdevies veiksmīgi, turklāt zemessargi ilgstoši veikuši arī līdz šim neierastas funkcijas, sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas iekšējās un ārējās robežas kontroles pastiprināšanā.
Viņš neslēpj – laikā, kad valstī tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, izpalika ierastie rekrutēšanas pasākumi, jo Zemessardzes brigādes nevarēja doties sevi prezentēt uz mācību iestādēm kā arī izvietot informatīvās teltis un ieroču displejus publisku pasākumu laikā, jo tie uz laiku tika atcelti. Taču šo laiku Zemessardzes civilmilitārās sadarbības speciālisti izmantoja lietderīgi, plānojot un sagatavojoties nākotnes aktivitātēm.
Viņš piebilst – jāatceras, ka Zemessardze ir brīvprātīga organizācija un tajā cilvēkus var tikai aicināt iesaistīties, ne piespiest. Turklāt jāņem vērā arī mūsdienu dinamiskais dzīves ritms – daudzi cilvēki arvien vairāk strādā brīvdienās un pat, ja viņiem būtu motivācija dienēt Zemessardzē, pagaidām to nevar savienot ar pamatdarbu un ģimenes dzīvi.
Katrs zemessargs svarīgs
Brigādes ģenerālis Leščinskis norāda, ka Zemessardzē ar sapratni izturas pret tiem zemessargiem, kuri nevar apmeklēt simtprocentīgi visas mācības, jo civilās dzīves apvienošana ar dienestu ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā viņš ir pārliecināts – ja krīzes situācijā Latvija būtu jāaizstāv, šie cilvēki būtu pirmajās rindās.
Viņš atzīst, ka īpaši pēdējo gadu laikā tiek domāts, kā cilvēkus dienestā Zemessardzē noturēt – veikts daudz izmaiņu likumdošanā, kas attiecas gan uz apmācību dienu kompensāciju, gan attiecību sakārtošanu ar darba devējiem. Turklāt šis process joprojām turpinās, jo gan Aizsardzības ministrijas, gan Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes vadības līmenī ir ļoti svarīgi, ka zemessargu skaits aug un viņi dienestā paliek maksimāli ilgi. Liela vērība tiek veltīta arī komunikācijai ar pašiem zemessargiem, tiek veiktas aptaujas, uzzinot par traucējošiem faktoriem pilnvērtīgam mācību apmeklējumam un ar normatīvo aktu pilnveides palīdzību to mēģina novērst.
Aizvien vairāk sieviešu
Šī gada laikā skaitliski vairāk jauno zemessargu pievienojušies dienestam Zemessardzes 3. Latgales brigādē, labi rekrutēšanā veicies arī 2. Vidzemes brigādei – šīm brigādēm bijis vislielākais zemessargu skaits šovasar notiekošajās pamatapmācības nometnēs. Taču jauno zemessargu pamatapmācība notiek arī citos formātos – nedēļas nogalēs, brīvdienās, darbdienu vakaros.
Kā stāsta Zemessardzes komandieris, galvenā jauno zemessargu motivācija pievienoties dienestam ir vēlme atrast savu vietu kopējā valsts aizsardzības plānā, būt noderīgam savai valstij un nepieciešamības gadījumā to aizstāvēt. Lielākā daļa dienestam Zemessardzē pievienojušies paziņu vai draugu mudināti, redzot labo piemēru, tāpat daudzi ir bijušie jaunsargi, kuri Zemessardzi uzskata par loģisku turpinājumu savām gaitām Jaunsardzē.
