Latvijas Kara muzejā atklāta Zemessardzes 30. gadadienai veltīta izstāde un pastmarka

NBS 11.08.2021

Sargs.lv

Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ar īpašo pirmās dienas zīmogu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis šodien apzīmogoja jauno, Latvijas Republikas Zemessardzei veltīto pastmarku. Vienlaicīgi 11. augustā Latvijas Kara muzejā arī tika atklāta Zemessardzes 30. gadadienai veltītā ekspozīcija “Tad un Tagad. Latvijas Republikas Zemessardzei 30”. Kamēr Kara muzejs remontdarbu dēļ apmeklētājiem pagaidām vēl ir slēgts, ar izstādē redzamajiem eksponātiem nelielā virtuālā videotūrē varēs ikviens iepazīties Kara muzeja mājas lapā.

Skanot jestram muzikālajam pavadījumam Zemessardzes orķestra izpildījumā šodien Latvijas Kara muzejā, tautas vārdiem runājot, ar vienu šāvienu tika nošauti divi zaķi – atklāta īpaša Zemessardzes 30. gadadienai veltīta ekspozīcija un arī Zemessardzes jubilejai veltītā VAS “Latvijas Pasts” izdotā pastmarka.

Kā pirms tam uzrunā klātesošajiem zemessargiem un vienību vadītājiem sacīja Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis E. Leščinskis, pirms 30 gadiem Zemessardze veidojās kā pirmais Latvijas valstij lojālais bruņotais spēks, kas bija gatavs stāties mūsu atjaunotās Latvijas sardzē.

Viņš uzsvēra – lai arī iepriekšējais un šis gads aizvadīts Covid pandēmijas zīmē, Zemessardze ir viena no svarīgām bruņoto spēku sastāvdaļām, kas ļoti aktīvi iesaistījās un iesaistās atbalsta sniegšanā Latvijas sabiedrībai un citām valsts struktūrām.

“No pašiem pirmsākumiem zemessargi vienmēr bijuši pirmajās rindās, sniedzot atbalstu gan dažādās dabas katastrofās – plūdos un ugunsgrēkos, - gan citu valsts aizsardzības uzdevumu risināšanā. Un Zemessardze arī turpmāk būs pirmajās rindās,” viņš sacīja, izsakot pateicību Latvijas Kara muzejam par izstādes veidošanu, kurā ikviens var gūt nelielu ieskatu par Zemessardzes attīstību 30 pastāvēšanas gados.

Zemessardzes komandieris

brigādes ģenerālis Egils Leščinskis

Viņš atzina, Zemessardze toreiz un tagad ievērojami atšķiras tieši nodrošinājuma un apgādes ziņā. Arī apmācības un spēju līmenis ievērojami audzis, faktiski jau tuvojoties profesionālā militārā dienesta karavīru līmenim, taču patriotisms, motivācija un vēlme būt brīvprātīgajā militārajā dienestā zemessargiem palikusi tikpat augsta, kā toreiz.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsvēra, ka spēja aizsargāt valsti un tās vērtības vienmēr stāvējusi pāri visiem izaicinājumiem.

“Zemessardze tam ir spilgts piemērs, jo tajā apvienojušies cilvēki, kuriem rūp savas valsts labklājība un attīstība, un spēja pašiem sevi aizsargāt. [..] Lai arī šo gadu laikā mainījies ekipējums, apmācību sistēma, komandieri un paši zemessargi, Zemessardzes gars nav mainījies. Zemessargi ir spēcīgi un pārliecināti par savu būtību, izcilo misiju – nodrošināt Latvijas aizsardzību,” viņš saka, novēlot zemessargiem saglabāt šo pārliecību un spēcīgo Zemessardzes garu arī turpmāk.

Tikmēr Latvijas Kara muzeja direktora pienākumu izpildītājs Juris Ciganovs norāda, ka tieši pirms gada, 2020. gada 11. augustā, tika atklāta iepriekšējā tematiskā izstāde “Brīvības čuksti”, atzīmējot simtgadi kopš Latvijas-Krievijas miera līguma parakstīšanas. Pēc tam sekojis “Covid gads”, kad apmeklētājiem muzejs pārsvarā bijis slēgts, turklāt šis laiks sakritis arī ar vērienīgiem muzeja remontdarbiem, tāpēc atkalsatikšanās prieks kārtējā bruņoto spēku vēsturei veltītā izstādē šodien esot liels. Izstāde gan sākotnēji apmeklētājiem klātienē nebūs atvērta, jo Kara muzejā vēl turpinās remontdarbi, taču J. Ciganovs cer, ka du

rvis muzejs varēs vērt jau septembrī.

“Tikmēr izstādes virtuālā versija visiem būs pieejama muzeja mājas lapā, kas mums arī ir jauna pieredze – tādējādi muzejs kaut nedaudz ienāks cilvēku ikdienā caur datoru, telefonu vai planšeti. Kad vērsim durvis, aicinu visus apmeklēt Latvijas Kara muzeju klātienē."

Latvijas Kara muzeja direktora pienākumu izpildītājs

Juris Ciganovs

Pēc izstādes atvēršanas sekoja Zemessardzes 30. gadadienai veltītās pastmarkas un īpašās jubilejas aploksnes pirmās dienas zīmogošanas brīdis.

Pastmarkas dizainā izmantoto fotogrāfiju autors ir Aizsardzības ministrijas fotogrāfs Gatis Dieziņš, savukārt pastmarkas, pirmās dienas aploksnes un zīmoga dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Viņai ar Latvijas bruņotajiem spēkiem sadarbība jau ir sena, jo māksliniece iepriekš veidojusi dizainu vēl daudzām NBS tematikai veltītām pastmarkām, piemēram, Latvijas armijas, Štāba bataljona un Bermontiādes simtgadei veltītām pastmarkām.

Kā “Sargs.lv” atzīst fotogrāfiju autors G. Dieziņš, šādi brīži ikvienam fotogrāfam sniedz gandarījumu. “Tas ir apliecinājums, ka mans darbs tiek novērtēts,” viņš saka.

Pastmarkā izveidota kolāža no divām fotogrāfijām, kuras uzņemtas 2021. gada 29. janvārī Skrundā. Tajās redzami Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes karavīri un zemessargi Karoga dienas svinīgā brauciena laikā. Karoga diena ir simboliska, jo, lai arī Skrundas kauja bija neliela, tā bija pirmā uzvara neveiksmju ķēdē un deva lielu ieguldījumu Oskara Kalpaka vīru pašapziņas celšanā. Lai vienmēr atcerētos šo vēsturisko brīdi, ik gadu 29. janvārī Skrundā tiek svinēta Karoga diena.

Jau ziņots, ka 2021. gada 23. augustā Zemessardzei aprit 30. gadadiena. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās 1991. gada barikāžu dienās. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko Nacionālo bruņoto spēku struktūru un valsts aizsardzības pamatu. Zemessardze dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību. Gadadienai par godu 21. augustā Jelgavā plānota militārā parāde, koncertuzvedums “Mūsu zeme. Mūsu tauta”, kā arī Zemessardzes vienību militārās tehnikas, ieroču un ekipējuma izstāde.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2019. gadā Latvijas armijas simtgadei par godu VAS “Latvijas Pasts” izdeva piecas pastmarkas, no kurām trīs iedzīvotāju interneta balsojumā kļuva arī par 2019. gada labākajām pastmarkām.

Toreiz 34 dažādu citu pastmarku konkurencē pirmo vietu, saņemot 8392 balsis, ieguva Jūras spēku Kara flotes simtgadei veltītā pastmarka, uz kuras attēlots štāba un apgādes kuģis “Virsaitis” mūsdienās un pirms simts gadiem. Otrā vieta ar 7575 balsīm – Štāba bataljona simtgadei veltītajai pastmarkai, bet trešajā vietā, iegūstot 3930 balsis, ierindojās Sauszemes spēkiem veltītā pastmarka, uz kuras attēlota izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīna CVR (T).