Ekspozīcija “Latvijas Republikas Zemessardzei 30. Tad un tagad” vēsta, ka zemessargi ir tie paši cilvēki – Latvijas iedzīvotāji un sabiedrības daļa, kas savu brīvo laiku velta visu mūsu valsts iedzīvotāju drošībai jau 30 gadus. Tā, “Sargs.lv” iepazīstinot ar Zemessardzes 30. gadadienai veltīto izstādi, saka Latvijas Kara muzeja Ekspozīciju un izstāžu nodaļas vēsturnieks Ainis Lociks. Ekspozīcijā redzamas dažādas unikālas vēstures liecības, kas demonstrē brīvprātīgā bruņotā formējuma izveides sākumu un attīstību līdz pat mūsdienām. Pagaidām, kamēr Kara muzejā vēl notiek remontdarbi, izstāde apskātama virtuāli muzeja mājas lapā.
Izstāde “Latvijas Republikas Zemessardzei 30. Tad un tagad” tapusi, Latvijas Kara muzejam sadarbojoties ar Zemessardzi. Vēsturnieks A. Lociks atzīst – patiecoties Zemessardzei, muzejs ieguvis jaunāko formas tērpu komplektus un citus eksponātus, kas būtiski papildina muzeja kolekciju. Viņš arī stāsta, ka darbs pie ekspozīcijas nav bijis sarežģīts, tomēr izaicinājumus radījusi Covid pandēmija un attālinātais darbs, kā dēļ izstādes sagatavošana aizņēmusi daudz vairāk laika. Sākotnēji izstādi bija paredzēts atklāt jau šī gada janvārī.
Bruņotajam formējumam veltītajā izstādē tās sagatavotāji vēlējās parādīt kontrastu, kāda Zemessardze bija tās pirmsākumos un kāda tā ir tagad.
Tas atspoguļojas esošajos eksponātos – ieročos, formas tērpos, Zemessardzes bataljonu krūšu nozīmēs un apbalvojumos. Savukārt formējuma attīstības kontrastu īpaši izceļ fotogrāfijas no Zemessardzes pirmsākumiem pagājušā gadsimta 90. gados un mūsdienām. Tās apmeklētāji varēs aplūkot digitālā formātā planšetēs.
Viņš atzīmē – vienlīdz unikāli ir arī Latvijas Republikas īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību rokas apsēji. 1990. gada maijā Latvijā pirms Zemessardzes tika izveidotas īpašas apsargu vienības, lai nodrošinātu kārtību valstī. Daudzi zemessargi šīs vienības uzskata par saviem kā zemessargu pirmsākumiem, jo liela daļa pēc šo vienību likvidēšanas iestājās jaunizveidotajā Zemessardzē. Vēsturnieks gan atzīmē, ka tie ir dažādi formējumi, kuru uzdevumi nedaudz atšķīrās – Latvijas Republikas īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības pildīja vairāk policijas funkcijas, savukārt Nacionālo bruņoto spēku Zemessardze pilda armijas funkcijas.
Viņš piebilst – zemessargi ne tikai piedalās militārās mācībās, pilnveidojot militārās prasmes, bet arī aizsargā un atbalsta sabiedrību dažādos nelaimes gadījumos, dabas katastrofās, piedalās to seku likvidēšanā, ierobežo bīstamas teritorijas, nodarbojas ar sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu un veic vēl daudzus citus pienākumus.
Tāpat arī 90. gados zemessargi sniedza atbalstu policijai dažādos reidos, apkarojot kontrabandu un nelegālā alkohola ražošanu un tamlīdzīgas lietas.
Virtuālā izstāde apskatāma šeit: https://bit.ly/3iGOuJD
