Kopā ar Latvijā izvietotās NATO kaujas grupas karogu un labiem ceļa vārdiem no priekšgājēja pulkvežleitnanta Džona Bensona (John Benson) NATO kaujas grupas komandiera pienākumus šodien svinīgā ceremonijā Ādažu bāzē pārņēma Kanādas bruņoto spēku pulkvežleitnants Dans Ričels (Dan Richel), uzsākot vadīt jau desmito kaujas grupas karavīru rotāciju. Intervijā “Sargs.lv” viņš atzīst – lai arī kaujas grupas karavīri regulāri mainās, NATO sabiedroto apņemšanās un uzdevums vienmēr paliek nemainīgs, un Latvija uz to var paļauties.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons atzīst, ka NATO kaujas grupa Latvijā teju piecu gadu laikā ir kļuvusi ne tikai par neatņemamu NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvdaļu, bet arī par daļu no Latvijas sabiedrības, un tā ir ļoti vērtīga atzinība.
Šo piecu gadu laikā ievērojami attīstījusies arī Ādažu bāzes infrastruktūra un Latvijas armijas nodrošinājums, jo 2017. gadā, pirmo reizi uzņemot NATO kaujas grupas karavīrus, bijušas pat nelielas bažas par tik daudzu karavīru pienācīgu izmitināšanu. NATO kaujas grupa ir pilnībā integrēta NBS Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā, un katra nākamā karavīru rotācija turpina iesāktos uzdevumus ar mērķi – stiprināt kopējās kaujas spējas un atturēt Latvijas potenciālo ienaidnieku no uzbrukuma.
Arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atzīst, ka ikviena NATO kaujas grupas rotācija atstāj savu unikālo “nospiedumu” kopējo kaujas spēju stiprināšanā. Viņš ir gandarīts par to, cik ātri jaunās rotācijas karavīri iekļaujas Latvijas bruņotajos spēkos, veicot kopīgus militāros vingrinājumus gan ar Mehanizētās kājnieku brigādes, gan citu NBS vienību karavīriem, tai skaitā arī ar Zemessardzi.
Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers ir pārliecināts – Ādažu bāzē izvietotā NATO kaujas grupa, kuras sastāvā dien karavīri no desmit dažādām sabiedroto valstīm, ir spēcīga kaujas vienība, kas jebkurā brīdī gatava veikt savus uzdevumus – aizstāvēt un cīnīties. Tas iespējams, tikai pateicoties katra karavīra devumam un kopīgai izpratnei par to šīs misijas nozīmi. Jo draudi ir īsti, un tie nemaz nav tik tālu.
Viņš īpaši uzteica aizejošās rotācijas komandiera Dž. Bensona personīgo līderību un atdevi, ar kādu viņš pēdējo pusgadu pildīja NATO kaujas grupas komandiera pienākumus, piebilstot – pulkvežleitnants ir ne tikai profesionāls virsnieks un līderis, bet arī lieliska personība.
Lai arī katras NATO kaujas grupas rotācijas komandieris sniedz savu unikālu pieredzi un devumu Latvijas bruņotajiem spēkiem, šīs aizejošās rotācijas komandieris Latvijas armijas virsnieku atmiņā paliks īpaši. Ne velti Kanādas bruņoto spēku pulkvežleitnants Dž. Bensons par devumu šajā operācijā saņēma tik daudz atzinības – gan Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika, gan NBS komandiera ģenerālleitnanta L. Kalniņa, gan Mehanizētās kājnieku brigādes S. Gaugera, gan Zemessardzes komandiera brigādes ģenerāļa E. Leščinska un vēl citus augstus apbalvojumus.
Kā savā uzrunā uzsvēra pats pulkvežleitnants Dž. Bensons, vadīt daudznacionālo NATO kaujas grupu bijusi ne tikai privilēģija, bet arī gods un vērtīgākā profesionālā pieredze, kāda līdz šim gūta.
Savukārt NATO kaujas grupas jaunās rotācijas komandieris pulkvežleitnants Dans Ričels, uzsākot savu vairāk nekā sešu mēnešu garo dienestu Latvijā, saka – viņam jau bijusi iespēja pavērot aizejošo kaujas grupu darbībā, tai skaitā arī militāro vingrinājumu laikā poligonā.
NATO kaujas grupas aizejošā rotācija pirms došanās prom no Latvijas šajā pirms svētku laikā ziedoja arī labdarībai, dāvinot 5000 eiro Valsts aizsardzības un patriotisma fondam “Namejs”. Kā atzīst fonda valdes priekšsēdētājs atvaļināts ģenerālleitnants Raimonds Graube, par šiem līdzekļiem jau nākamajā vasarā karavīru un veterānu bērniem būs iespēja saturīgi un interesanti pavadīt laiku īpašās vasaras nometnēs.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā pirmās kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija Ādažu bāzē notika 2017. gada 19. jūnijā, līdz ar to 2022. gada jūnijā apritēs jau pieci gadi, kopš NATO kaujas grupa šeit izvietota un ir daļa no NBS Sauszemes spēkiem.
Kanādas vadītā daudznacionālā kaujas grupa Latvijā ir pilnībā integrēta Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, un to veido vairāk nekā 1500 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas.
NATO dalībvalstu karavīri pilda dienesta pienākumus Latvijā rotācijas kārtībā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz dažādiem drošības vides izaicinājumiem.
Jau ziņots, ka 2016. gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
