Ņemot vērā NATO Madrides samita lēmumus par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs arvien pieaugošās Krievijas agresijas dēļ, kā arī aizsardzības nozares ambīcijas attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla skaita palielināšanu, Latvijā turpmāko divu gadu laikā tiks izveidots jauns poligons ar militāro infrastruktūru – Zalves poligons, kas nodrošinās Latvijas un sabiedroto spēku karavīru spēju stiprināšanu un sniegs treniņa un mācību iespējas, preses konferencē informēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Jaunais Zalves poligons atradīsies Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā, tādējādi sniedzot arī stratēģisko, drošības un loģistikas pienesumu. Ministrs arī piebilda – aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai netraucētu iedzīvotāju ikdienu, vienlaikus paužot pārliecību, ka jaunā infrastruktūra nesīs ieguvumus kā reģionam, tā arī vietējām pašvaldībām.
Aizsardzības ministrija ir mērķtiecīgi attīstījusi un paplašinājusi mācību infrastruktūru Latvijas un sabiedroto spēku karavīru spēju stiprināšanai jau kopš Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā. Tādējādi līdz šim būtiski attīstīts Ādažu poligons, kas ir lielākais militārais poligons Baltijas valstīs, kā arī izveidoti vairāki citi ne mazāk svarīgi poligoni, kurus izmanto NBS un sabiedroto karavīri. Tikmēr jaunā Zalves poligona izveide plānota aptuveni turpmāko divu gadu laikā.
Ministrs norādīja – NATO Madrides samitā pieņemtie lēmumi un atbilstoši tiem viņa un Kanādas aizsardzības ministres Anitas Anandas parakstītā deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim ne tikai stiprina valsti, bet arī uzliek zināmus pienākumus, tostarp nodrošināt sabiedroto un arī pašu karavīru ne tiki apmācību, bet arī izmitināšanu, un tam nepieciešams jauna militārā infrastruktūra.
“Viens no mājasdarbiem, kura esamību apzinājāmies, dodoties uz samitu, bija izveidot jaunu poligonu, kas būtu ne tikai treniņu vieta, bet arī vieta, kur liela daļa brigādes varētu apmesties, kur brigāde būtu dislocēta, nodarbojoties ar uzdevumiem, kas šiem karavīriem jāveic” sacīja aizsardzības ministrs.
Viņš norādīja – jaunā poligona atrašanās vieta izvērtēta rūpīgi. Galvenokārt, lai tā neradītu neērtības vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat būtiski, ka tas atrodas tuvu Latvijas robežai ar Lietuvu.
Tāpat Aizsardzības ministrija ar medību kolektīviem plāno pārslēgt noslēgtos līgumus, lai arī turpmāk šajā teritorijā varētu notikt medības. Tiesa, medības turpmāk būs jāsaskaņo ar NBS un jāievēro poligonā noteiktās drošības prasības. A. Pabriks ari piebilda – par jauno poligonu vestas pārrunas arī ar vietējām pašvaldībām, kā arī šobrīd norit starptautisko partneru iepazīstināšana ar tā atrašanās vietu.
Lielākā daļa jaunā Zalves poligona teritorija pieder Latvijas Valsts mežiem. Tiesa, lai to izveidotu, Aizsardzības ministrija plāno pārņemt 81 zemes vienību 1072, 78 hektāru platībā, kur turpmāk nevarēs veikt saimniecisko darbību. Atsavināšanas process notiks atbilstoši speciāli pieņemtam likumam.
Kopējā poligona platība Aizkraukles un Jēkabpils novados: ir plānota 25 605 hektāru platībā, no tiem fizisko un juridisko personu zemes - 1034,4 hektāri, valsts zemes: 24 540,49 hektāri un pašvaldības zemes: 30,91 hektāri.
Jaunais poligons tiks izveidots teritorijā, kas ir bagāta ar biotopiem un dažādām putnu sugām, taču NBS ievēros visas vides prasības un saudzīgi izturēsies pret dabu.
Aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas netraucētu iedzīvotāju ikdienu, taču vienlaikus aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un atbalstošiem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Vietējie iedzīvotāji arī pēc poligona izveides varēs turpināt sēņot un ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī veikt lauksaimniecības darbus blakus poligonam esošajās teritorijās. NBS arīdzan neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem. Vienīgais izņēmums – kustība var tikt ierobežota militāro mācību laikā, par ko sabiedrība tiks laicīgi informēta.
