Svētdienas pēcpusdienā neierasta rosība notiek pie Ādažu militārās bāzes vārtiem. Tur pulcējas daudz cilvēku, daži ar baloniem un ziediem rokās, tāpat arī daudz jauno māmiņu ar dažāda vecuma bērniem – cits pie rokas, cits vēl tikai ratos. Viņi visi brīvdienā šeit ieradušies, lai sagaidītu savus tuviniekus – Latvijas bruņoto spēku karavīrus, kuri atgriežas no sešus mēnešus ilgās NATO miera uzturēšanas operācijas KFOR Kosovā. Viņus svinīgi sveica arī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers, vairākus no viņiem apbalvojot arī ar īpašu atzinības rakstu, goda zīmi un piemiņa monētu – par profesionālu un pašaizliedzīgu dienesta pienākumu izpildi Kosovā un Latvijas vārda nešanu pasaulē. Tagad karavīri mazliet atpūtīsies un pavadīs laiku ar ģimeni, lai pēc tam atkal atgrieztos pie dienesta pienākumu izpildes savās vienībās.
Ādažu bāzes parādes laukuma vienā pusē ierindā nostādīti vairāk nekā 130 NBS karavīri, kuri burtiski pirms dažām stundām atlidojuši mājās no Kosovas.
Šajā nemierīgajā Balkānu reģiona valstī situācija var kļūt saspringta jebkurā brīdi, jo tur dzīvojošās tautas – serbi un albāņi – savā starpā nemitīgi konfliktē. Tieši tāpēc NATO spēki, tostarp Latvijas armijas karavīri, tur atrodas – lai uzturētu drošu vidi un garantētu pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes.
Pa to laiku katrs tuvinieks pretī stāvošo karavīru rindās mēģina saskatīt savu mīļo un ar grūtībām apvalda saucienu: “Re, kur viņš ir! Vai viņš nodzinis bārdu?” Savukārt daudzi sagaidītāji vēl ir tik mazi, ka dzestrajā ziemas pēcpusdienā saldi guļ ratos, nenojaušot, ka jau pēc nepilnas stundas tēti viņus kārtīgi samīļos.
Pirms aizsardzības nozares vadības ierindas laukumu lepni pārstaigāja Ādažu bāzes slavenais rudais runcis Bulta, pirmais sveicot karavīrus mājās.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, pirmā uzrunājot karavīrus, uzsvēra, ka ir lepna par viņu sniegumu Kosovā, kur drošības situācija pēdējā laikā atkal kļuvusi saspringtāka.
Visi KFOR operācijā bijušie karavīri no aizsardzības ministres rokām saņēma pateicību un piemiņas zīmi, savukārt atsevišķiem karavīriem par īpašiem nopelniem tika piešķirti arī NBS un Mehanizētās kājnieku brigādes komandieru atsevišķie apbalvojumi.
Savukārt NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzrunā karavīriem jautāja: “Karavīri, ir lieliska sajūta atgriezties mājās pēc veiksmīgi izpildīta uzdevuma, vai ne?”
Viņš teica, ka Latvijas karavīri ir tādi, uz kuriem starptautiskās operācijas rajonā komandieri vienmēr var paļauties.
Tikmēr Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers karavīriem novēlēja pēc starptautiskās operācijas atpūsties un pavadīt laiku kopā ar ģimeni, un pēc tam atgriezties savās vienībās ar jaunu sparu.
Atskatoties uz Kosovā pavadīto laiku, Latvijas kontingenta Kosovā trešās rotācijas komandieris pulkvežleitnants Ģirts Savins, pirmkārt, pateicas visam kontingentam par teicamo uzdevumu izpildi šajā NATO miera uzturēšanas operācijā Kosovā. Viņš neslēpj, ka viņa vadītais kontingents bijusi ļoti saliedēta un profesionāla komanda, parādot sevi no vislabākās puses.
Situācija Kosovā šobrīd esot stabila, taču ļoti trausla, jo atkal aktualizējas auto numurzīmju maiņas jautājums, kā arī aprīlī gaidāmas pašvaldību vēlēšanas valsts Ziemeļos, kuras bija paredzētas pagājušā gada decembrī, taču tika atliktas drošības situācijas dēļ.
Jau ziņots ka pērnā gada nogalē Kosova pat bija spiesta slēgt lielāko robežšķērsošanas punktu uz robežas ar Serbiju. Tas bija jādara pēc tam, kad protestētāji nobloķēja to Serbijas pusē, izrādot atbalstu serbiem Kosovā.
“Tā kā nākamajam Latvijas kontingentam Kosovā ir jāturas!” novēl pulkvežleitnants Ģ. Savins.
Pirms lielās apskaušanās un kopīgās došanās mājās “Sargs.lv” arī paspēja uzrunāt dažus tuviniekus. Viena no karavīra sievām turēja rokās nepilnu gadu veco dēlu. Viņa ļoti priecājas, ka dēla tētis ir mājās, jo, kad viņš aizbrauca uz Kosovu, mazajam bija vien četri mēneši. Viņa atzīst, ka grūti bijis bez vīra atbalsta, un cer, ka tagad būs vieglāk.
Savukārt viens no karavīriem, kurš steidzas pie saviem tuviniekiem - dižkareivis Mārtiņš Lapiņš Kosovā bija atbildīgs par Latvijas kontingenta automašīnu remontu un neslēpj – ir lieliska sajūta atkal būt mājās. Salīdzinot ar Kosovu, Latvijā gan pašlaik esot neierasti auksts.
Arī Mārtiņš, tāpat kā daudzi citi šīs rotācijas karavīri, ieskaitot kontingenta komandieri pulkvežleitnantu Ģ. Savinu, izmantos iespēju pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas doties uz sociālo rehabilitāciju, ko tagad iespējams izmantot kopā ar ģimeni.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2022. gada 20. janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz, ka pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas rehabilitācijas pakalpojumi pienāksies arī šo karavīru un zemessargu laulātajiem un bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu vai nav pabeiguši vidējās izglītības iestādi, kā arī karavīru un zemessargu faktiskajiem partneriem, ar kuriem karavīram un zemessargam ir kopīgi bērni vai mājsaimniecība.
Šāds lēmums pieņemts, jo iepriekšējā pieredze rādīja, ka līdz šim gandrīz puse no karavīriem, kuri atgriezās no dalības starptautiskā operācijā ārpus Latvijas, no šī pakalpojuma atteicās tikai viena iemesla dēļ – pēc jau tā ilgstošas prombūtnes no mājām viņi negribēja pavadīt vēl 10 dienas šķirti no ģimenes.
Sociālā rehabilitācija ilgst desmit dienas, un karavīru uz to nosūta trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas.
NATO vadītā starptautiskā miera uzturēšanas operācija Kosovā tika sākta 1999. gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta Balkānu reģionā. Tās galvenie uzdevumi ir drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudz etniskas Kosovas attīstību, koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, kā arī atbalstīt Kosovas drošības spēku pilnveidi.
Latvija NATO vadītajā starptautiskajā operācijā KFOR Kosovā savulaik jau piedalījusies – laikā no 2000. līdz 2009. gadam.
Atsaucoties NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieka aicinājumam, 2020. gadā Saeima lēma par Latvijas kontingenta atgriešanos KFOR operācijā, nosakot NBS dalību operācijā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Pēc ilgā pārtraukuma pirmā Latvijas kontingenta rotācija uz Kosovu devās 2021. gada 7. jūnijā, un pašlaik Kosovā dienesta pienākumus pilda jau trešās Latvijas kontingenta rotācijas karavīri. NATO operācijā KFOR Kosovā šobrīd atrodas skaitliski lielākais Latvijas bruņoto spēku kontingents ārpus Latvijas – vairāk nekā 130 karavīru.
Latvijas kontingenta vieglo kājnieku rota ir integrēta ASV vadītajā daudznacionālajā bataljonā, galvenokārt veic patrulēšanu, nodrošinot pārvietošanās brīvību Kosovas iedzīvotājiem, savu spēku aizsardzību, kaujas spēju uzturēšanu, kā arī ātrās reaģēšanas spēku uzdevumu izpildi.
