No 20. februāra līdz 10. martam Zviedrijā, Karlsborgā norisinājās Livregementets husarer - K 3 speciālo uzdevumu vienību medicīnas skolas rīkotās mediķu (profesionālo ārstniecības personu) apmācības, kurās no Latvijas piedalījās 24 pārstāvji. Mācībās tika apgūta Zviedrijā izstrādātā neatliekamās medicīniskās/reanimācijas un neatliekamās ķirurģiskās palīdzības koncepcija, kas balstās uz kompaktām un augsti mobilam vienībām. Trīs nedēļu garajā kursā mācību dalībnieki apguva gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas līdz pat ķirurģijas līmenim. Šādas mācības notika pirmo reizi, un tuvāko gadu laikā līdzīgu koncepcijas apmācību metodiku ir paredzēts ieviest arī Latvijas bruņotajos spēkos.
Mācību sākumā kursa dalībnieki apguva vairāk teorētiskās zināšanas un darbu ar ekipējumu, taču to noslēgumā iegūtas zināšanas bija nepieciešams likt lietā praktiski. Arī portāls “Sargs.lv” mācību noslēdzošu posmu devās vērot klātienē.
Ierodoties apmācību vietā, mediķi jau bija izvirzījuši savas pozīcijas meža apvidū. Kopš šī brīža par iekārtotām apmācību klasēm varēja aizmirst, jo visam bija jānotiek pēc iespējas pietuvinātāk reāliem kaujas apstākļiem. Mācību leģenda paredzēja, ka šobrīd viņi atrodas 15 minūšu braucienā no frontes līnijas, kurā notiek aktīva karadarbība ar ievainotajiem.
Pēdējo desmitgažu NATO starptautisko operāciju militārajās doktrīnās ir paredzēts, ka šādiem pagaidu medicīniskās palīdzības punktiem (Medical treatment facility - MTF) ir nepieciešama plaša, smagnēja infrastruktūra ievērojamā attālumā no frontes līnijas. Šāda koncepcija prasa nopietnus loģistikas resursus un apgrūtina pacientu medicīnisko evakuāciju. Taču aktuālie militārie konflikti mūsdienās atjaunojuši jau piemirsto NATO augsti mobilo (LM – light maneuver, kas bija raksturīgs tikai pārsvarā speciālo uzdevumu spēkiem ar to SOST – Special operation surgical team) medicīnas vienību darbību, kas ļauj sniegt nepieciešamo medicīnisko atbalstu ļoti tuvu militārās darbības vietai.
Līdz ar to mūsdienās uzsvars tiek likts uz mazām un mobilām komandām ar modernu medicīnisko lauka ekipējumu, kuras nepieciešamības gadījumā var ātri pamest apdraudēto zonu. Šādas mazas komandas ar atbilstošu ekipējumu var ātri pārvietoties un izvērsties palīdzības sniegšanai. Tas arī ir galvenais mācību mērķis, proti, pārņemt jau izstrādāto Zviedrijas bruņoto spēku apmācības koncepciju, kas paredz šādu mobilo komandu darbību.
Medicīnas personāls uzturas nelielās teltīs, kuras pretinieku spēkiem ir mazāk redzamas no gaisa. No ārpuses varētu šķist, ka tās ir pārāk mazas, lai veiktu sarežģītas medicīnas operācijas, taču tieši kompaktums un mobilitāte ir kritiski svarīgi pamatnosacījumi militāra apdraudējuma gadījumā. Telts iekšpusē ir izkārtotas vairākas telpas, kurās atrodas gan neatliekamās medicīnas, gan reanimācijas, gan intensīvas terapijas un gan neatliekamās ķirurģijas punkts.
Pēc infrastruktūras iekārtošanas varēja sākties mācību aktīvākā fāze, proti, ievainoto glābšana. Ik pēc 30 minūtēm tika ievesti arvien jauni pacienti ar dažādiem ievainojumiem – sākot no apdegumiem līdz šautām brūcēm. Telts struktūra bija izveidota tā, lai, ievedot pacientu, uzreiz tiktu pārbaudīts viņa stāvoklis un sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču, ja ievainojums prasīja ķirurģisku iejaukšanos, tad tas tika transportēts tālāk uz ķirurģijas telpu.
Šādi arī pagāja visa mācību diena. Portāls “Sargs.lv” novēroja, ka sākotnēji komandu sadarbībā bija nelielas aizķeršanās, taču dienas otrajā pusē sadarbība bija kļuvusi jau par vienoto mehānismu, kurā katrs “zobrats” iekustināja nākamo, lai mehānisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt.
Protams, pacientu ievainojumi nebija īsti, taču viss tika darīts, lai tie izskatītos pēc iespējas reālāki. Šādos gadījumos palīgā nāca dažāda veida mulāžas, manekeni, mākslīgās asinis un zviedru militārie “aktieri”. Pārliecinošā aktierspēle brīžiem radīja sajūtu, ka tiešām atrodamies reālā kara situācijā. Katrā telts telpā varēja dzirdēt cilvēku bļaušanu, redzēt asinis un sajust operāciju zāles aromātu. Tie, kuri kaut reizi ir nokļuvuši operācijas telpā, tie zina, kāds ir medicīniskā spirta un dažādu zāļu aromāts.
Šis viss radīja apstākļus, kas mūsu mediķiem lika noticēt, ka situācija ir īsta. Sarežģītākās medicīniskās manipulācijās, piemēram, intubācijā (cilvēkam elpceļos tiek ievadīta caurule, lai nodrošinātu nepārtrauktu skābekļa pievadīšanu) tiek izmantoti speciāli manekeni, lai netiktu nevajadzīgi apdraudēta cilvēku veselība. Sākotnējās procedūras tiek darītas uz īstiem cilvēkiem, taču, kad nepieciešama griešana vai cita veida sarežģītas manipulācijas, tad mediķi tās veic uz cita galda ar manekeniem.
Papildus arī medicīniskie rādītāji (pulss, asinsspiediens, skābekļa daudzums) tika simulēti. Zviedru instruktori ar speciālas programmas palīdzību mainīja rādītājus, lai mākslīgi pasliktinātu situāciju vai tieši pretēji – uzlabotu, tādējādi parādot, ka veiktā procedūra ir bijusi veiksmīga.
Pēc garas un darba pilna dienas pienāca laiks naktsmieram, taču tas nebija ilgs, jo jau agri no rīta atskanēja trauksme. Mācību dalībniekiem bija ātri jānovāc sava darba infrastruktūra un jādodas uz citu lokāciju, kurā sagaidīja jauns pārsteigums. Neatliekamās medicīniskās palīdzības grupai bija nepieciešams izveidot punktu lauka apstākļos zem klajas debess, kurā nodrošinātu neatliekamo palīdzību un ievainoto šķirošanu.
Ķirurģiskā grupa, savukārt, izvērsa savu infrastruktūru pamestas ēkas pagrabā. Pēc mācību leģendas sākotnēji tika saņemti ievainotie, kuriem pēc tālākas apskates tiek veikta medicīniskā palīdzība kaujas laukā, lai pēc tam to vajadzības gadījumā nogādātu pie otras grupas, kura veiktu ķirurģisku operāciju.
Ne vienmēr viss gan bija tik vienkārši, jo līdzīgi kā dzīvē, arī šeit gadījās sarežģījumi, kurus mākslīgi izveidoja zviedru instruktori. Piemēram, kādam no pacientiem pēkšņi sākās panikas lēkme vai arī evakuācijas transports aizkavējās, kas lika mainīt ierasto plānu. Visi šie faktori palīdzēja latviešu mediķiem labāk izprast, cik sarežģīta un daudzslāņaina ir palīdzības sniegšana aktīvas karadarbības zonā.
Tieši pēc aukstās un bez miega pavadītās nakts komandu iekšienē varēja novērot nelielu lūzuma punktu. Ikdienā mediķi savos civilajos darbos atrodas siltās telpās, taču šo mācību viens no apakšmērķiem bija iziet ārpus komforta zonas, lai pēc iespējas vairāk izjustu un pieredzētu mediķa darbu kaujas apstākļos. Piemēram, naktī tika atslēgti siltā gaisa pūtēji, taču komandas spītīgi nevēlējās pāriet gulēt vienā teltī, tādējādi ar ķermeņa siltumu palīdzot uzturēt siltumu teltī. Iespējams tieši šāda mācība bija noderīga, lai nākotnē vairāk sadarbotos starp vienībām un brigādēm.
Šī sadarbība ar Zviedrijas bruņotajiem spēkiem aizsākās 2017. gadā, kad mācību laikā Latvijas Apvienotā štāba medicīnas nodrošinājuma speciālisti novēroja zviedru izveidotās augsti mobilās medicīnas vienības darbību. Ātri vien speciālisti saprata, ka šādu vienību izveide ir svarīga arī mūsu bruņotajiem spēkiem, jo līdzīgi kā Zviedrijā, arī mums ir ierobežoti līdzekļi.
Zviedrijā izstrādātā koncepcija parādīja, ka arī ar salīdzinoši maziem līdzekļiem var izveidot komandas, kuras spētu krīzes situācijā sniegt medicīnisko palīdzību līdz neatliekamās ķirurģijas līmenim analogā kvalitātē, kā to veic smagnējā medicīnas infrastruktūrā. Balstoties uz iegūto informāciju, NBS tika aktualizēta Medicīniskā nodrošinājuma koncepcija, lai varētu veikt šāda tipa medicīnisko atbalstu, par kuru NBS AŠ medicīnas dienests turpina aktīvi konsultēties ar NATO sabiedrotajiem.
Šobrīd jau Latvijas NBS medicīnas rotu rīcībā ir moderns medicīniskais ekipējums priekšējām (forward) medicīnas komandām, kādu izmanto zviedri, dāņi, beļģi, briti, un to aktīvi ievieš arī norvēģi un nīderlandieši, veidojot tā saucamo Ziemeļvalstu medicīniskās doktrīnas pieeju.
Šobrīd svarīgi ir apgūt praktisku tās izmantošanu, lai jau nākotnē šādu kursu varētu pasniegt mūsu pašu bruņotie spēki Latvijā. Turpmāk sadarbība ar Zviedriju notiks vairāk konsultatīvi, taču zviedri ir pauduši gatavību arī atbraukt uz Latviju. Šādu instruktoru sagatavošana Latvijā prasa vairāku gadu apmācības, taču, kamēr tā tiek veidota, tikmēr Latvijas militāros mediķus varētu apmācīt zviedri.
