Līdzīgi kā citās NBS vienībās arī Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē tradicionālais pārbaudījums “Berešu maršs” ir goda lieta, ko nokārto katrs brigādes karavīrs, lai iegūtu tiesības nēsāt smilškrāsas bereti un kokardi. Tādējādi tiek apliecināta karavīra piederība savai vienībai – Mehanizētajai kājnieku brigādei –, kuras devīze skan “Vienotībā spēks”. Šoruden šis pārbaudījums norisinājās jau oktobra vidū, taču tas nebūt nenozīmē, ka laikapstākļi karavīrus lutināja – ceļā uz mērķi viņiem nācās pārvarēt gan lietu un vēju, gan dubļus un zampas, taču tas nešaubīgi bija grūtību vērts. Arī “Sargs.lv” bija iespēja ieskatīties, kā Mehanizētās kājnieku brigādes karavīriem gāja berešu maršā.
Kā ierasts, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes berešu maršā karavīriem arī šoreiz bija jāpieveic aptuveni 50 km gara distance ar 10 pārbaudījumiem, un tas jāizdara ne ilgāk kā 24 stundās. Pārbaudījumā drīkst piedalīties tikai tie karavīri, kas vismaz trīs mēnešus pēc pamatapmācības beigām jau aizvadījuši savas vienības sastāvā. Tieši Mehanizētajā kājnieku brigādē šis maršs ir sena tradīcija – sākotnēji to organizēja katrs bataljons atsevišķi, bet no 2014. gada tas notiek visas brigādes līmenī.
Kaut arī dalība berešu maršā ir brīvprātīga un karavīrs var izvēlēties šo pārbaudījumu nekārtot, tomēr brigādes devīze nosaka, ka karavīriem jābūt vienotiem, un, ja vienam karavīram no vienības beretes nav, tad loģiski, ka pārējie biedri viņu sāks arvien aktīvāk mudināt uz marša iziešanu. “Man nav bijis precedents, kad karavīrs pats nevēlētos to darīt,” piebilst I. Zandersons.
Šogad pārbaudījumā “Berešu maršs” piedalījās 180 karavīri, kuri marša laikā tika sadalīti nelielās grupās pa 2-3 cilvēkiem. Kaut arī maršā tiek vērtētas individuālās iemaņas, vairāki uzdevumi izveidoti darbam komandā, turklāt kopā ar biedriem karavīriem ir gan emocionāli, gan fiziski vieglāk pārvarēt izaicinājumus, un tā ir arī papildu drošības garantija.
Pirmā komanda ceļā izvirzījās jau sešos no rīta, nākamās sekoja ik pēc 15 minūtēm, kad turpat Ādažu bāzes teritorijā starp bataljonu kazarmām uzslietajās teltīs instruktori veikuši ekipējuma pārbaudi un iedevuši koordinātas uz pirmā pārbaudījuma punktu. Nākamajiem punktiem koordinātas karavīri var iegūt tikai pēc pārbaudījumu sekmīgas izpildes.
Laikapstākļi marša pirmajā dienā burtiski iemieso rudens būtību – laiku pa laikam līst, gan spēcīgas gāzes, gan smalks lietutiņš, pūš drēgns vējš, un poligons pārvērties par slapjas grants, dubļu un slīkšņu tīklojumu, kas jāpārvar karavīriem ceļā pēc beretes. Kaut arī fiziski šāds laiks ir vieglāk panesams par svelmi vai stindzinošu aukstumu, tomēr morāli tas var būt izaicinājums, taču ceļā sastaptie karavīri vismaz ārēji neizrāda nekādas šaubas vai grūtības.
Viens no interesantākajiem pārbaudījumiem šogad bija “Pārceltuve” – trošu ceļš, pa kuru jāpārvieto gan sevi, gan savu ekipējumu. Kā novēroja “Sargs.lv”, lielākais izaicinājums šajā kontrolpunktā karavīriem bija nevis pārvarēt bailes no augstuma un nobraukt pa trosi lejā no uzkalniņa, bet gan fiziski atkabināt sevi no troses pēc nolaišanās. Veicās tiem, kurus jau sagaidīja biedri, kas palīdzēja šajā procesā.
Turpinājumā karavīriem vajadzēja demonstrēt prasmes gan patruļgājienā un spējā pamanīt mežā paslēptās lietas, gan uzbūvēt patvērumu lauka apstākļos. Tam sekoja stacijas, kurās karavīru zināšanas un prasmes tika pārbaudītas gan daļējā ieroča izjaukšanā un salikšanā (ar aizklātām acīm), gan rācijas sagatavošanā un sakaru procedūru veikšanā, gan pirmās palīdzības sniegšanā.
Štāba virsseržants Ingus Zandersons šogad karavīru sniegumu berešu maršā vērtē kā ļoti labu, un no kuplā dalībnieku skaita šajā reizē to neizdevās nokārtot tikai 5 karavīriem. Pēc viņa novērojumiem vidēji katru gadu šo pārbaudījumu nenokārto ap 10% no dalībniekiem.
“Mans novērojums, ilgstoši organizējot šo pasākumu – galvenie iemesli, kāpēc karavīri nenokārto šo pārbaudījumu, ir pašmotivācijas trūkums un nepietiekama fiziskā sagatavotība,” atklāj I. Zandersons. “Ar to es domāju, ka karavīri ir nevis fiziski vāji, bet viņiem nav attīstīta pietiekami spēcīga dziļā muskulatūra – muguras un ceļgali netur slodzi.”
Mūsu sarunas noslēgumā viņš pauž, ka “Berešu marša” tradīcija, bez šaubām, tiks saglabāta, taču tas nenozīmē, ka turpmākajos gados tās norisē nevarētu sekot kādas pārmaiņas. Par to tiek spriests kopīgā lemšanā, un attiecīgi jau pieminētie uzdevumi var tikt pamainīti, lai karavīriem pašiem būtu interesantāk. Iespējams, nākamgad kādā stacijā tiks iekļauta aizsardzība pret masu iznīcināšanas ieročiem, nav izslēgta arī pārvietošanās ar aizsietām acīm vai granātas mešana uz precizitāti – iespējamo tēmu loks jauniem pārbaudījumiem ir ļoti plašs.
Vairāk informācijas par “Berešu marša” norisi skatiet arī Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes “Facebook” lapā @MehanizetaBrigade, “Instagram” profilā @mehanizeta_brigade, “TikTok” platformā @mehanizeta_brigade un “Youtube” profilā @MehanizetaBrigade.
