“Tas bija izaicinājums – pierādīt savu apņēmību iet līdz galam. Un karavīri saņēmās un to izdarīja,” par šī gada Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes berešu marša sākumā valdošajiem negaidīti ziemīgajiem laikapstākļiem stāsta marša organizators, Mehanizētās kājnieku brigādes štāba virsseržants Ingus Zandersons. Šogad tradicionālajā gājienā pēc smilškrāsas beretes devās 190 karavīri, kuru vidū bija arī 78 valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma puiši. Kopā ar viņiem gājiena norisi bija iespēja vērot arī “Sargs.lv” komandai.
Kā ierasts, arī šogad pirmais Mehanizētās brigādes maršs tradicionāli norisinājās aprīlī (otrs piegājiens ir rudenī) – no 23. līdz 24. datumam, un karavīriem bija uzstādījums marša aptuveni 50 km garo maršrutu pieveikt līdz 24 stundu laikā. Ceļā viņus sagaidīja nu jau tradicionālās 10 pārbaudījumu stacijas ar izaicinošiem uzdevumiem, kas ļāva karavīriem pilnvērtīgi apliecināt individuālās militārās prasmes. Atgādināsim, ka Mehanizētās brigādes karavīri var doties maršā tikai pēc pamatapmācības pabeigšanas un vismaz trīs mēnešus ilga dienesta savās vienībās.
Pirmais kontrolpunkts ietvēra gan fizisko, gan prāta spēju pārbaudījumu. Vispirms karavīri tupus gājienā pārvietoja munīcijas kastes, pēc tam līšus ripināja baļķi līdz nospraustajam galamērķim. Noslēgumā karavīriem bija jāparāda savas prasmes azimuta noteikšanā, un tālāk ceļš veda uz šautuvi, kur viņi demonstrēja spēju trāpīt līdz 100 m tālā mērķī no dažādiem šaušanas stāvokļiem.
Arī šogad viens no interesantākajiem pārbaudījumiem bija “Pārceltuve” – trošu ceļš, pa kuru jāpārvieto gan sevi, gan savu ekipējumu. Lielākais izaicinājums šajā kontrolpunktā karavīriem bija nevis pārvarēt bailes no augstuma un nobraukt pa trosi lejā no uzkalniņa, bet gan fiziski atkabināt sevi no troses pēc nolaišanās.
Turpinājumā karavīriem vajadzēja demonstrēt prasmes gan patruļgājienā un spējā pamanīt mežā paslēptās lietas, gan uzbūvēt patvērumu lauka apstākļos. Tam sekoja stacijas, kurās karavīru zināšanas un prasmes tika pārbaudītas gan daļējā ieroča izjaukšanā un salikšanā (ar aizklātām acīm), gan rācijas sagatavošanā un sakaru procedūru veikšanā, gan pirmās palīdzības sniegšanā.
Štāba virsseržants Ingus Zandersons augsti novērtē šādu VAD karavīru atsaucību dalībai maršā, jo nebūt ne visi no maršā startējušajiem plāno slēgt līgumu ar NBS un palikt dienestā. Tas liecina, cik svarīgi šiem karavīriem ir apliecināt savu piederību Mehanizētajai brigādei, neraugoties uz to, ka daļa no viņiem maijā beigs dienestu un atgriezīsies civilajā dzīvē.
To sarunā ar “Sargs.lv” uzsver arī VAD karavīrs Orests Marts Rullis, kurš uzskata par pašsaprotamu lietu ar godu un cieņu valkāt savas vienības bereti. Viņš pēc dienesta beigām plāno izmantot priekšrocību studēt augstskolā par valsts budžeta līdzekļiem – puisis vēlas apgūt būvinženiera specialitāti Rīgas Tehniskajā universitātē, taču neizslēdz, ka vēlāk varētu atgriezties dienestā jau kā virsnieks.
Puisis pauž, ka vislielākais izaicinājums bijusi tieši pārceltuves stacija – tas bijis fiziski grūti, viņš nolaidies lejā pirmais, attiecīgi vajadzēja pašam sevi nokabināt nost no troses un pēc tam arī somas dabūt lejā no trosēm – un dubļos tas neesot bijis viegli.
Pirms maršruta beigām karavīrus gaidīja arī atjautības uzdevumi, lai pārbaudītu viņu garīgo un emocionālo noturību pēc garā un nogurdinošā ceļa. Bet maršs noslēdzās ar tradicionālo peldi Kadagas ezerā.
Pieteikties valsts aizsardzības dienestam jauno cilvēku motivējis armijas tēls sabiedrībā, kas asociējas ar disciplīnu, izaugsmi un drosmi uzņemties vadību. “Nebija pārliecības par turpmāko ceļu dzīvē, tāpēc izlēmu, ka gads ir ļoti labs laiks, lai to izlemtu,” viņš piebilst. Mehanizētajā brigādē viņš dienē štāba sakaru rotā – gan kā CVRT vadītājs, gan sakaru speciālists.
Mehanizētās kājnieku brigādes štāba virsseržants atklāj, ka šoreiz maršā devās karavīru grupas pa četriem cilvēkiem, lai paātrinātu marša norises laiku, ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu. Arī stacijas tika pielāgotas ātrākai karavīru caurlaidībai. Kopējo sniegumu viņš vērtē kā ļoti labu – no visiem 190 dalībniekiem maršu nepabeidza tikai desmit karavīri – deviņi izstājās paši, bet vienu VAD karavīru veselības risku dēļ rīkotāji lēma atsaukt no dalības jau pašā sākumā. Visi pārējie, tostarp arī VAD karavīri, maršu sekmīgi pabeidza, iekļaujoties laikā, un jau pēc finiša nelielā ceremonijā saņēma savās rokās smilškrāsas bereti un kokardi.
Vairāk informācijas par “Berešu marša” norisi skatiet arī Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes “Facebook” lapā @MehanizetaBrigade, “Instagram” profilā @mehanizeta_brigade, “TikTok” platformā @mehanizeta_brigade un “Youtube” profilā @MehanizetaBrigade.
