Cilvēkkapitāls ir svarīgākais resurss, no kā ir atkarīga efektīva aizsardzības spēju attīstība un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) uzticēto uzdevumu izpilde. Lai nodrošinātu kvalitatīvu uzdevumu izpildi, NBS turpmāko 12 gadus paredz būtisku personālsastāva pieaugumu. “Sargs.lv” skaidro – cik daudz un kādās vienībās plānots lielākais pieaugums jaunajā NBS 12 gadu spēju attīstības plānā?
NBS attīstības plānā 2025.–2036. gadam tiek definēta ilgtermiņa attīstības vīzija, pielāgojot spēju attīstības prioritātes aktuālajai un nākotnes draudu situācijai. Viens no priekšnosacījumiem NBS attīstības plāna ieviešanai būs personālsastāva struktūras paplašināšana līdz 61 tūkstotim karavīru. NBS miera laika struktūra tiks palielināta līdz 31 tūkstotim karavīru, un tiks izveidota 30 tūkstošu karavīru liela vispārējas gatavības rezerve, kas būs pieejama krīzes laikā.
NBS struktūras paplašināšana primāri tiks panākta ar intensīvāku VAD ieviešanu
Lai nodrošinātu Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprinātu valsts un sabiedrības noturību un nodrošinātu personālsastāva struktūras aizpildījumu, 2023. gada jūlijā tika izveidots valsts aizsardzības dienests (VAD).
Plāns paredz, ka VAD pilnu kapacitāti sasniegs 2028. gadā, kad 4000 karavīru apgūs militāro apmācību 11 mēnešu programmā, bet līdz 2000 karavīriem būs iespēja apgūt militāro apmācību Zemessardzes piecu gadu programmā, savukārt līdz 500 karavīriem varēs apgūt rezerves virsnieka apmācību.
Līdz ar VAD ieviešanu tiek būtiski palielinātas Latvijas aizsardzības spējas. Lai sasniegtu personāla attīstības mērķus, tiks uzlabota gan karavīru dienesta vide, gan apmācību kvalitāte. Tiks palielināts karavīru atalgojums, līdzsvarojot to ar darba tirgus tendencēm, kā arī aktualizētas karavīru un zemessargu sociālās garantijas.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai NBS personāls sastāvēs no 61 tūkstoša karavīru, no kuriem miera laikā tiek uzturēts 31 tūkstotis karavīru, bet krīzes laikā papildus pieejami vēl 30 tūkstoši vispārējas gatavības rezerves karavīri.
Miera laika 31 tūkstoša karavīru struktūru paredzēts komplektēt ar 4000 VAD karavīriem, kuri dienestu veic 11 mēnešu ilgumā, 8 000 profesionālā dienesta karavīriem, 12 000 zemessargiem un 7000 augstas gatavības rezerves karavīriem, kas ikgadēji tiek iesaukti uz mācībām, lai uzturētu iemaņas un kaujas gatavību.
Savukārt 30 tūkstošu liels personāls plānots kā vispārējas gatavības rezerves karavīri, kurā karavīrus ieskaita pēc dienesta augstas gatavības rezervē vai pēc dienesta Zemessardzē. Šo karavīru iemaņas paredzēts uzturēt individuālā līmenī, cikliski iesaucot uz mācībām reizi četros gados.
NBS tiks izveidotas jaunas un paplašinātas jau esošās vienības
Lai sasniegtu nepieciešamās kaujas spēju attīstības ambīcijas, ir jānodrošina aizsardzības budžets, paredzot aizsardzības finansējumu, kas nav mazāks par 3 % no attiecīgajā gadā prognozētā IKP apjoma.
Paredzams, ka vidējā termiņā Sauszemes spēkos tiks izveidoti pieci jauni kājnieku bataljoni – viens Mehanizētās kājnieku brigādes ietvaros un pa vienam katrā Zemessardzes brigādē. Šie būs augstas gatavības rezerves bataljoni, kas nozīmē, ka to struktūru galvenokārt aizpildīs aktīvo dienestu beigušie valsts aizsardzības dienesta karavīri.
Līdz ar raķešu artilērijas sistēmu “HIMARS” ieviešanu NBS bruņojumā tiks izveidota arī jauna baterijas līmeņa raķešu artilērijas vienība. Sauszemes spēku attīstība ietvers arī pašreizējo militāro inženieru apakšvienību paplašināšanu līdz bataljona līmenim.
Arī Jūras spēkos tiks izveidota jauna vienība – Pretkuģu raķešu baterija. Šī vienība tiks aprīkota gan ar tuvās, gan tālās darbības raķešu sistēmām, nodrošinot slāņveida pieeju krasta aizsardzības funkciju īstenošanai. Ilgtermiņā Pretkuģu raķešu baterija integrēs sakaru un novērošanas funkcijas, kļūstot par Specializēto krasta aizsardzības vienību.
Līdz ar vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu ieviešanu un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu modernizāciju tiks veidotas pretgaisa aizsardzības kaujas grupas, kas būs integrētas visos spēku veidos.
Lai nodrošinātu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu NBS uzdevumu izpildē, tiks veidoti divi augsto tehnoloģiju bataljoni – Elektromagnētiskās karadarbības bataljons, kas integrēs elektromagnētiskās karadarbības un kiberaizsardzības spējas, un Speciālā atbalsta bataljons, kas būs NBS komandierim tieši pakļauta vienība.
Svarīgi būs turpināt nodrošinājuma spēju attīstību, kā rezultātā Nodrošinājuma pavēlniecības struktūrā ietilpstošās apakšvienības tiks paplašinātas, veidojot jaunu Transportēšanas un nodrošinājuma bataljonu.
Līdz ar personāla pieaugumu Zemessardzē plānota plaša spēju attīstība
Pilnveidojot Sauszemes spēkus, tiks attīstīta arī lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā NBS struktūra – Zemessardze (ZS), kas nodrošina tiešu sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā. Pilnveidojot ZS struktūru, tiks izveidoti četri jauni augstas gatavības rezerves bataljoni.
NBS attīstības plāna ieviešanas gaitā vidējā termiņā ZS vienības tiks apbruņotas ar riteņu pašgājējartilērijas sistēmām, bruņutransportieriem un prettanku ieročiem. Tādējādi tiks celta ZS vienību mobilitāte, spēku aizsardzība un ugunsjauda atbilstoši mūsdienu karadarbības attīstības tendencēm.
ZS bruņojumā tiks ieviestas dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu sistēmas, attīstītas pretgaisa aizsardzības, militāro inženieru, komandvadības un medicīnas atbalsta spējas, tādējādi nodrošinot spējas stāties pretī dažādu veidu apdraudējumiem. Tāpat vidējā termiņā tiks turpināta ZS struktūrā ietilpstošo specializēto vienību attīstība, piemēram, ZS Speciālo psiholoģisko operāciju atbalsta vads un ZS 1. Rīgas brigādes Aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem rota.
Savukārt ZS Kiberaizsardzības vienība tiks paplašināta līdz bataljona līmenim, izveidojot jaunu augsto tehnoloģiju vienību – Elektroniskās karadarbības bataljonu, kas integrēs elektromagnētiskās karadarbības un kiberaizsardzības spējas.
Sabiedrības iesaiste
NBS attīstības plāna ieviešanas gaitā tiks mērķtiecīgi turpināta gatavības kultūras nostiprināšana sabiedrībā, kur katram iedzīvotājam ir sava vieta un loma apdraudējuma situācijā.
Aizsardzības nozare sniedz iespēju un aicina katru Latvijas pilsoni būt daļai no gatavības kultūras – skolas vecumā tiek sniegtas iespējas iesaistītes Jaunsardzē, apgūt valsts aizsardzības mācību un iegūt profesionālo vidējo izglītību Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā.
Pēc pilngadības sasniegšanas pilsoņi tiek aicināti kļūt par valsts aizsardzības dienesta karavīriem, izvēlēties karjeru profesionālajā dienestā kā karavīram vai stāties Zemessardzē. Tāpat katram pilsonim bez iepriekšējas militāras pieredzes tiek sniegta iespēja apgūt brīvprātīgo rezervistu kursu un kļūt par rezerves karavīru.
Pēc militārā dienesta beigām vai dienesta Zemessardzē iedzīvotājiem ir iespēja turpināt veicināt valsts aizsardzību kā Zemessardzes Veterānu apvienības biedram.
