Septembra sākumā piedzīvotā Krievijas kaujas drona “Shahed” nokrišana Latgalē būtiski palielināja līdz šim pret Latviju vērsto agresorvalsts hibrīdo draudu līmeni. Veicot tūlītēju notikušā analīzi, uz to reaģējuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), izvietojot Latgalē īpašus dronu detekcijai piemērotus radarus un ar pretgaisa aizsardzības raķetēm bruņotas Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona mobilās kaujas grupas. Tagad tās diennakts režīmā veic Latvijas Austrumu gaisa telpas aizsardzību, nepieļaujot līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Zīmīgi, ka par Latvijas debesu drošību Latgalē plecu pie pleca rūpējas ne tikai Gaisa spēku profesionālā dienesta karavīri, bet arī apmācību kursus noslēgušie valsts aizsardzības dienesta karavīri. Kā norit gaisa telpas aizsardzība Latgalē klātienē devās vērot portāla “Sargs.lv” komanda.
Latvijā kopš pievienošanās NATO gaisa telpa tika sargāta kopējā alianses pretgaisa un pretraķešu aizsardzības tīkla ietvaros. Līdz šim biežākie uzdevumi bija vērsti uz agresorvalsts Krievijas militāro lidaparātu kustības uzraudzību un pārtveršanu, iesaistot Baltijas valstīs izvietotos NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas iznīcinātājus. Tomēr agresorvalsts Krievijas iebrukums Ukrainā nesis jaunus izaicinājumus. Ar pirmo no šādiem gadījumiem 7. septembrī saskārās NBS, kad Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas palaistais trieciendrons.
Gaisa spēki ziņoja, ka tas bija Krievijas pret Ukrainu palaists “Shahed” tipa kaujas drons, kas, visticamāk, saskaroties ar Ukrainas elektroniskās karadarbības līdzekļu ietekmi, zaudēja vadību, mainīja lidojuma kursu un pirms nogāšanās Latvijā šķērsoja Krievijas satelītvalsts Baltkrievijas gaisa telpu. Incidentā nebija cietušo un netika radīti nekādi zaudējumi, tomēr šis gadījums lika pārskatīt līdzšinējo pieeju valsts gaisa telpas aizsardzībai.
Jau sākotnēji NBS un Aizsardzības ministrijas amatpersonas neslēpa – šādi gadījumi draud atkārtoties arī nākotnē, tāpēc rīcība bija tūlītēja – gar Latvijas un Baltkrievijas robežu tika izvietoti ne tikai īpaši modernizēti mazu, lēni lidojošu objektu atklāšanai piemēroti radari, bet arī tuvās distances pretgaisa aizsardzības sistēmas RBS-70.
Lai vērotu, kā tiek sargāta Latvijas gaisa telpa valsts dienvidaustrumos, “Sargs.lv” komanda devās uz radara pozīciju, kas atrodas kādā pakalnā. Lai gan radara antena ir vairāk nekā 10 metru augsta, braucot pa līkumotajiem Latgales lauku ceļiem to uzreiz nav iespējams pamanīt. Radara atrašanās vieta ir maskēta ar īpašu, magnētisko starojumu atstarojošu maskēšanās tīklu, perfekti saplūstot ar apkārtējo ainavu. Savukārt radara masts, neieskatoties vērīgāk, atgādina kādu no daudzajiem elektrotīkla stabiem.
Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris majors Imants Kleinbergs ar lepnumu rāda savu novērošanas iekārtu. Tā izvietota uz sistēmas “Giraffe 40” bāzes. No iepriekšējās mašīnas pāri palikusi vien auto platforma un radara masts, savukārt pati antena aizstāta ar mūsdienīgu un viegli izmantojamu tuvās gaisa telpas novērošanas digitālo radaru, kas sniedz daudz skaidrākus un precīzākus datus mobilajām pretgaisa aizsardzības raķešu RBS-70 kaujas grupām.
Kā atzīst majors I. Kleinbergs, šī radara iekārta ir Gaisa spēku lepnums, jo tās pārbūvi pašu spēkiem veikuši Gaisa spēku karavīri. Vēl jo vairāk priecē fakts, ka iekārta darbojas nevainojami.
Majors I. Kleinbergs stāsta - pēc 7.septembra, kad tika pastiprināta gaisa telpas aizsardzība Latvijas dienvidaustrumos, gaisa telpas aina kļuvusi skaidrāka. Tagad tiek saskatīti arī tādi objekti, kuri līdz šim palikuši nepamanīti.
Kā stāsta majors I. Kleinbergs, radara redzamības zonā izvietotas vairākas mobilās kaujas grupas, kuras bruņotas ar tuvās distances pretgaisa aizsardzības iekārtām RBS-70. Cik liels ir šo vienību skaits, Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris neatklāj, taču norāda, ka tās nav stacionāras. Kamēr viena grupa ir ieņēmusi šaušanas pozīciju, gaidot iespējamo iznīcināšanai domāto mērķi, cita grupa maina pozīcijas, pārvietojoties no vienas uz otru iepriekš izlūkotu vietu. Tāpat ir rezerves grupas, kuras iespējams ātri piesaistīt uzdevumu izpildei, ja tāda vajadzība rastos.
“Sargs.lv” viesojas vienā no RBS-70 kaujas pozīcijām. Te karavīri izvietojušies ganībās. Kaujas gatavībā uzstādīta raķešu palaišanas iekārta ar vienu kaujas raķeti. Otra raķete ir turpat, gadījumā, ja iekārta pēc pirmās raķetes izšaušanas tūdaļ jāpārlādē. Pie raķešu sistēmas pastāvīgi dežūrē divi operatori. Savukārt grupas komandieris ir pastāvīgos sakaros ar pavēlniecību, gaidot uzdevumu.
Kā stāsta grupas komandieris, raķešu sistēma RBS-70 ir vienkārša un efektīva. Ar to vajadzības gadījumā iespējams notriekt ne tikai pretinieka dronus, bet arī daudz lielākus zemu lidojošus mērķus, piemēram, helikopterus un kaujas lidmašīnas.
Zīmīgi, ka līdzās profesionālā dienesta karavīriem uzdevumu izpildē iesaistīti arī šā gada sākumā dienestu Gaisa spēkos sākušie valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīri, kuri pabeiguši RBS-70 operatoru apmācību kursu. Vaicāts, kā vērtējams VAD karavīru sniegums, vienības komandieris atzīst, ka VAD karavīri ir prasmīgi un augsti motivēti.
Tikmēr “Sargs.lv” uzrunātais VAD karavīrs, kurš līdz ar pārējiem dienesta biedriem šobrīd pilda Latvijas gaisa telpas aizsardzības uzdevumu atzīst, ka dalība reālā kaujas misijā ir aizraujoša.
VAD karavīrs stāsta – RBS-70 lietošanu apgūt nav grūti, taču vaicāts, vai jau aizvadītajās dežūrās nācies mērķēt pa īstam, viņš profesionālā dienesta karavīru manierē atbild piesardzīgi un skopi: “Neko daudz teikt nevaru. Pildām savus uzdevumus!”
Kā atzīst Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona komandieris, šāda veida pretgaisa aizsardzības kaujas dežūras Latgalē kļūs par ikdienu, jo uzdevuma izpildei nav noteikts beigu laiks.
Lai pastiprinātu gaisa telpas aizsardzību, līdz ar Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona karavīriem Latgales debesu drošības garantēšanai paredzēts piesaistīt raķešu operatorus arī no citām NBS vienībām, nodrošinot uzdevuma izpildes nepārtrauktību.
