Ceturtdien, 17. oktobrī, militārajā bāzē “Ādaži” notika svinīgā ceremonija, kas apliecināja NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā komandpakļautības maiņu. NATO daudznacionālā kaujas grupa, kas līdz šim bija Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandpakļautībā, turpmāk tiks nodota NATO daudznacionālās brigādes vadībā. Līdz Latvijā būs izvietota vēl viena kaujas spējīga brigāde, būtiski stiprinot NATO atturēšanas un aizsardzības spēju reģionā.
Ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Kanādas Armijas komandieris ģenerālleitnants Maikls Raits (Michael Wright), Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa (Jette Albinus), kā arī NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro (Cédric Aspirault) un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis.
Viņš piebilda, ka galvenais izaicinājums šī brigādes lieluma karaspēka uzņemšanai ir infrastruktūra. Šie karavīri ir jāizvieto, tā ir ne tikai Latvijas atbildība, bet tas notiek kopā ar sabiedrotajiem. "Tāpēc Sēlijas poligona attīstība ir kritisks jautājums. Mācību bāze un karavīru izvietošana – tie ir galvenie izaicinājumi, ar ko Latvijai ir jātiek galā," viņš uzsvēra.
Otrs izaicinājums E. Rinkēviča ieskatā ir sadarbība. Ja kopā strādā 13 valstu karavīri, nav vienkārši panākt, lai viss notiek vienā valodā un vienā veidā, taču septiņi gadi kopš brīža, kad Ādažu bāzē ieradās pirmie sabiedrotie, ir parādījuši, ka ar šo izaicinājumu Latvija tiek galā.
Valsts prezidenta paustajam pievienojās arī NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro, sarunā ar "Sargs.lv" skaidrojot, ka šīs pārmaiņas padarīs daudznacionālo brigādi efektīvāku un kaujas spējīgāku. Tas ir sekmīgs iesāktā procesa turpinājums, iekļaujot daudznacionālo kaujas grupu brigādes sastāvā un atvieglojot komandvadības procesu un pavēļu došanu sabiedrotajiem brigādes ietvaros.
"Tas nodrošina pamatu mūsu struktūrai, katras dalībvalsts karavīriem ir iespējas sniegt savu pienesumu brigādei, un tai ir viss nepieciešamais atbalsts, lai izpildītu savas funkcijas un būtu efektīvs brigādes elements," viņš uzsvēra.
Tuvākā mēneša laikā daudznacionālā brigāde ar citām vienībām veiks kopējas mācības ar mērķi sasniegt brigādes darbības spēju. Turpināsies kopējo plānu izstrāde un apmācības kopā ar daudznacionālo brigādi un daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābu. Kontingenta apjoms augs saskaņā ar sastādīto plānu – daļa brigādes karavīru tiks patstāvīgi izvietoti Latvijā, paralēli tiks regulāri trenēta papildu vienību izvēršana, ja draudu situācija pasliktinās, sarunā ar "Sargs.lv" skaidroja NBS Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.
Jau ziņots, ka NATO samitā Madridē 2022. gada jūnijā Latvija un Kanāda parakstīja deklarāciju par NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā stiprināšanu un attīstību Latvijā.
2023. gada jūlijā, pirms NATO samita Viļņā, Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri militārajā bāzē “Ādaži” parakstīja ceļa karti, kas paredzēja sagatavošanas, plānošanas, palielināšanas un pilnas gatavības posmus, lai palielinātu Kanādas vadīto daudznacionālo kaujas grupu Latvijā līdz kaujas spējīgai daudznacionālajai brigādei.
2024. gada 3. jūlijā, militārajā bāzē “Ādaži” iezīmēja NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas palielināšanas līdz brigādes līmenim uzsākšanu un jaunās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā izveidi.
Savukārt, 2024. gada 19. augustā militārajā bāzē “Ādaži” svinīgā ceremonijā iezīmēja Dānijas Karalisko bruņoto spēku bataljona pievienošanos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, tādējādi sekmējot NATO daudznacionālās brigādes Latvijā spēju nekavējoties reaģēt uz jebkādu apdraudējumu.
Būtiski, ka līdz ar visaptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2024” noslēgumu tika veiksmīgi pabeigts arī NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā sertificēšanas process.
