Pagājušajā nedēļā aizvadīti robežas stiprināšanai plānoto šķēršļu testi, kuru laikā praktiski tika veikta šķēršļu izturības un efektivitātes pārbaude. Testu laikā ar Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošo “T-55” tanku tika praktiski pārbaudīti vairāku uzņēmumu veidoti pūķu zobi un tanku eži. Tāpat tika testēti arī “Lego” tipa betona bloki, kuru stiprību pārbaudīja ar dažāda kalibra šāvieniem no distances. Kopumā veiktie testi deva lietderīgas atziņas, kuras turpmāk tiks ievērotas robežas aizsardzības līdzekļu iepirkumos.
Testu sākumā tika pārbaudīti “Lego” tipa betona bloki, pa kuriem raidīja dažāda kalibra šāvienus. Testa rezultāti apstiprināja iegādāto bloku kvalitāti aun atbilstību izvirzītajām prasībām. Visi “lego” tipa betona bloki izpildīja savu pamatprasību - netika cauršauti.
Turpinājums testu dienai bija ievērojami jaudīgāks, proti, talkā nāca vairāk nekā 35 tonnas smagais “T-55” tanks, kura uzdevums bija pārvarēt izliktos šķēršļus.
Jāatzīst gan, ka šo prettanku šķēršļu galvenais uzdevums nav pilnībā apturēt pretinieka tanku vai bruņutehnikas kustību, jo jebkurā gadījumā ar laiku šīs pozīcijas var nojaukt un šķērsot. Šo šķēršļu uzdevums ir aizkavēt vai novirzīt pretinieka tehniku noteiktā vietā, kas ļautu efektīvāk iedarboties dažādiem prettanku ieročiem un artilērijas atbalstam.
Tāpat šādu šķēršļu pārvarēšanai ir nepieciešams iesaistīt plaša spektra spējas, piemēram, lai drošāk pietuvotos šai zonai, ir nepieciešams dūmu aizsegs. Lai novāktu vai izstumdītu šķēršļus, ir nepieciešama inženieru tehnika un spējas. Visi šie faktori vienkopus rada nepieciešamību koncentrēt spēkus šajā vietā, tādējādi radot lielisku iespēju artilērijas triecieniem konkrētajās vietās.
Aizsardzības pozīcijas ir komplekss risinājums, tāpēc prettanku šķēršļi paši par sevi ir neefektīvi. Potenciāla iebrukuma gadījumā tanku šķēršļu vietas var mīnēt vai aiz pozīcijām ierīkot aizsardzības līniju, kas vēl papildus apgrūtina šķēršļu pārvarēšanu. Tāpat nedrīkst aizmirst par gaisa atbalstu – gan iznīcinātāju, gan dronu, kas mūsdienu karadarbībā ir īpaši nozīmīgs faktors.
Kā paredz vēl nesen valdības apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plāns 2025. – 2036. gadam, aizsardzības līnijas izveide gar Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers NBS vienību atbalsta punktus, dažādu šķēršļu prettanku grāvjus, kā arī munīcijas un mīnu noliktavu izveidi. Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldīs 303 miljonus eiro.
Šī gada 19. janvārī trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izbūvi, lai stiprinātu Baltijas un NATO austrumu robežu. 18. maijā arī Polija paziņoja, ka nostiprinās tās austrumu robežu izbūvējot "Austrumu vairogu" ("Shield-East"). Vien dažas dienas pēc šī paziņojuma 23. maijā Polija izteica vēlmi savienot tās robežas nocietinājumus ar Baltijas valstīm.
Latvijā robežas nocietināšanas plānu realizācija jau norit. Kā norāda Aizsardzības ministrija, robežas nostiprināšana Latvijā sākusies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus – purvus, mežus un citus dabas objektus.
Robežas nocietināšanai tiek izvietoti dažāda tipa šķēršļi, viens no tiem – prettanku grāvji – tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, “pūķa zobiem” un kara laikā ar prettanku mīnām. Jāpiemin, ka NBS kopš gada sākuma Latgalē izvietojuši teju 20 pagaidu inženieru resursu parkus, kuros uzkrāti pretmobilitātes šķēršļi.
“Sargs.lv” jau ziņoja, ka 27. septembrī Daugavpilī tikās trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri, lai pārrunātu kopējos projektus pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā un Baltijas aizsardzības līnijas izbūvē. Baltijas valstu un Polijas ārējo robežu un gaisa telpas aizsardzības stiprināšanai būtu daudz aktīvāk jāizmanto NATO un Eiropas Savienības (ES) kopējie finanšu resursi.
Pēc ministru teiktā, projekti uzsākti visās valstīs, taču katrā no tām izvēlēta atšķirīga pieeja. Ja Latvija robežas stiprināšanu sākusi ar inženieršķēršļu iepirkumiem un atsevišķu robežas posmu pretmobilitātes spēju stiprināšanu, tad Lietuva, pēc tās aizsardzības ministra Laurina Kaščiūna teiktā, kā galveno uzdevumu izvirzījusi dažāda tipa mīnu iepirkumus, kam nākamajos 10 gados paredzēti 600 miljoni eiro. Savukārt Igaunija koncentrējas karavīriem domāto bunkuru iepirkumam.
