"Sargs.lv" gada apskats: Jūras spēku šogad paveiktais un plāni 2025. gadam

NBS
Sargs.lv
“Namejs 2022” rudens posmā Jūras spēki Rīgas jūras līcī veica jūrniecības elementu vingrinājumus, spēku aizsardzības treniņus, kā arī stiprināja sadarbību starp vienībām.
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Šis gads Jūras spēkiem bijis piepildīts ar nozīmīgiem projektiem un iniciatīvām. Šogad ieguldīts liels darbs zemūdens kritiskās infrastruktūras aizsardzībā Latvijas teritoriālajos ūdeņos, jaunu spēju ieviešanā, kā arī krasta aizsardzības sistēmas izveidē, uzsākot darbu pie jaunas vienības izveides. Šis gads arī izcēlies ar jūrnieku aktīvu dalību dažādos svētkos un sabiedriskajos pasākumos, parādot savu vienotību. Tikmēr nākamgad plānots pabeigt pretmīnu kuģu modernizāciju un uzsākt to integrēšanu Jūras spēku kaujas gatavībā. Par šogad būtiskāko un nākamgad plānoto intervijā “Sargs.lv” stāsta Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Māris Polencs.

Pirmkārt, viņš izceļ kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā, kas bijis būtisks uzdevums kā Latvijai, tā arī sabiedrotajām Baltijas jūras valstīm.

Image
“Open Spirit 2023” kuģu formācijas - FOTEX./Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Open Spirit 2023” kuģu formācijas - FOTEX./Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

M. Polencs stāsta, ka papildus Jūras spēku rutīnas patrulēšanai tie veic arī kritiskās zemūdens infrastruktūras uzraudzību.

“Viens Jūras spēku kuģis jūrā ir 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Īstenojam strukturālu pieeju – izveidota sadarbība gan ar kabeļu īpašniekiem, gan Krasta apsardzes dienestu, kā arī norit nepārtraukta informācijas apmaiņa Baltijas jūras valstu starpā.”

Kritiskās infrastruktūras aizsardzībai Latvijas teritoriālajos ūdeņos vislabāko ietekmi sniedz tieši fiziska klātbūtne, un par to liecina pēdējais incidents, kur Latvijas kabelis netika skarts, un pamatoti uzskatīt, ka tieši Jūras spēku fiziskas klātbūtnes dēļ, atklāj komandieris.

Šajā gadā Jūras spēki pievērsušies vienības tehniskā stāvokļa uzturēšanai. Jūras spēku Tehniskā atbalsts centrs ir pilnveidots, iegādāts jauns aprīkojums. “Patiecoties tam, mums ir sava mobilitāte. Tagad, tā vietā, lai kuģotu uz lielajām ostām Rīgā vai Liepājā, vienkāršus kuģu remontdarbus varam veikt tuvāk esošajā ostā,” pauž M. Polencs.

Image
Ikgadējās NATO militāro ūdenslīdēju mācības “DIVEX 24”
Ikgadējās NATO militāro ūdenslīdēju mācības “DIVEX 24”/Foto: Gatis Diezinš/Aizsardzības ministrija

Viens no Jūras spēku galvenajiem uzdevumiem ir Baltijas jūras atmīnēšana jeb jūras attīrīšana no sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Aktīvākie šogad bija ūdenslīdēji, kuri piedalījās arī vairākās militārajās mācībās. Jūras spēki šajā gadā piedalījušies vairākas mācībās, piemēram, Baltijas valstu jūras eskadras (BALTRON) sastāvā, tikmēr Latvijas teritoriālajos ūdeņos pabijusi NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupa.   

Jūras spēki šogad pievērsušies jaunas spējas ieviešanai – mīnu likšanai jūrā.

“Esam sākuši personāla apmācību. Spējas apgūšanai un ieviešanai izveidoti dažādi sadarbības formāti ar sabiedrotajām valstīm, kā Vāciju, Somiju, kuras ir pilnveidojušas mīnu likšanas spējas jūrā. Sadarbībā strādājam, lai arī Latvijas reģiona jūras ūdeņos vajadzības gadījumā spējam likt mīnas.”

Šogad arī noritējusi aktīva Jūras spēku dalība militārajās mācībās. Visa gada garumā norit sagatavošanās NBS mācībām “Namejs”. Tajās šogad uzsvars likts uz sadarbību ar citiem NBS spēku veidiem.

“Jūras un sauszemes spēku sadarbības trenēšana ir vitāli nepieciešama. Trenējāmies gan ar Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, gan ar Zemessardzi, Speciālo uzdevumu vienību, gan arī Gaisa spēkiem.”  

Image
Visaptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2024" ietvaros Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi pilnveido prasmes Rīgas ostas aizsardzībā.
Visaptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2024" ietvaros Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi pilnveido prasmes Rīgas ostas aizsardzībā/Foto: srž. Edgars Grundšteins/NBS Apvienotais štābs

Militārajās mācībās “Namejs” vienība trenēja komandvadības struktūru, izejot no pastāvīgās dislokācijas, arī citā formātā testēja, pielietojot atziņas no Krievijas-Ukrainas kara.

Jūras spēki šogad pievērsuši uzmanību klātbūtnei mazajās ostās, aktīvi piedaloties gan pilsētu svētkos, gan militārajās mācībās, kā arī pašvaldību un ostu mācībās. Pamatā tas attiecas uz Rīgas līča ostām un daļēji arī Pāvilostu. Nākamā gada Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas parādē plānots palielināt Jūras spēku dalību, kuģiem peldot pa Daugavu.

Aktīvs bijis arī Jūras spēku orķestris, intensīvi strādājot dažādās Latvijas vietās gan ceremoniāli, gan koncertējot. Orķestris papildina savu repertuāru, un nākamgad atzīmēs 30 gadu jubileju, rīkojot koncertus visā Latvijā.

Image
Jūras spēku orķestris 18. novembra militārajā parādē
Jūras spēku orķestris 18. novembra militārajā parādē/Foto: Jūras spēku orķestra Facebook

Šogad veiksmīgi noritējusi pretmīnu darbības modernizācija, un plānots, ka nākamgad pretmīnu kuģu modernizāciju varētu pabeigt un sākt tos integrēt Jūras spēku kaujas gatavībā.

Nākamgad turpināsies šogad uzsāktais darbs pie Jūras novērošanas sistēmas uzlabošanas. “Šobrīd procesā ir divi iepirkumi, kas atjaunos mūsu jūras novērošanas sistēmu. Tā tiks savienota arī ar pārējām Baltijas jūras valstīm,” uzsver flotiles admirālis.  

Jāizceļ arī krasta aizsardzības sistēmas – jaunas vienības – izveide, kuras ieviešanai Jūras spēki ir pavisam tuvu.

“Aizsardzības ministrijā koncepcijas ieviešana ir apstiprināta, ir pavēle no NBS komandiera par vienības izveidi, štats ir sagatavots, plānojam, ka tuvākā nākotnē pārstrukturizēsim vairākas apakšvienības Jūras spēku Krasta aizsardzības brigādes izveidei,” saka komandieris.

Uzsākta arī sagatavošanās sagatavošanos nākamā gada dežūrai NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas sastāvā, kurā uz 6 mēnešiem dosies NBS kuģis “Virsaitis”.

Image
NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi vizītē Rīgā, apliecinot NATO apņemšanos nodrošināt jūras drošību un kolektīvo aizsardzību Baltijas jūras reģionā
NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi vizītē Rīgā, apliecinot NATO apņemšanos nodrošināt jūras drošību un kolektīvo aizsardzību Baltijas jūras reģionā/Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Tālākā nākotnē – 2028. gadā – Jūras spēkos plānots ieviest arī valsts aizsardzības dienestu (VAD). Tam jāsagatavo infrastruktūra Liepājā, un daļa no VAD karavīriem būs integrēti topošajā Krasta aizsardzības brigādē. 

Image
NBS Jūras spēki 18.novembra militārajā parādē
NBS Jūras spēki 18.novembra militārajā parādē/Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Tikmēr, kopumā vērtējot šogad paveikto, flotiles admirālis saka – gads ir ļoti izdevies, un panākumi gūti, pateicoties Jūras spēku jūrnieku un civilo darbinieku darbam.

“Jūras spēku komandieris nāk tikai ar idejām, kontrolēm, pavēlēm, bet visa darba darītāji ir jūrnieki, civilie darbinieki. Darbu ir daudz, procesi ir sarežģīti – tas nav tik vienkārši, kā sagatavot dokumentu. Tas ir tikai sākums. Visam aiz muguras stāv cilvēku darbs. Ir daudz paveikta, un mūsos klausās, mēs esam NBS sastāvdaļa.”
Jūras spēku komandieris
flotiles admirālis Māris Polencs

Dalies ar šo ziņu