Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti šodien attālinātajā komisijas sēdē vienojās jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas projektu esošajā redakcijā virzīt apstiprināšanai Saeimā.
Sanāksmē piedalījās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, norādot, ka turpmāk vēlētos aktīvāku NVO sektora iesaisti valsts aizsardzības politikas dokumentu izstrādē. Taču kā komisijas deputāti, tā arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzsvēra – jaunā Valsts aizsardzības koncepcija ir dokuments, kura izstrādes laikā rīkots ārkārtīgi daudz publisku diskusiju un dažādu krīzes scenāriju izspēļu.
Pirms galīgā apstiprinājuma Saeimā par Aizsardzības ministrijas izstrādāto jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas projektu šodien diskutēja deputāti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.
Sanāksmē, kas notika videokonferences formātā, piedalījās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, tai skaitā “Latvijas Pilsoniskās alianses” politikas koordinators Artis Zaļūksnis.
A.Zaļūksnis norādīja, ka jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas tapšanas procesā nevalstiskais sektors iesaistīts nepilnīgi, un nākotnes plānu izstrādē vēlējās aktīvāku diskusiju un sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm. “Nevalstiskais sektors saturiski var dot lielu ieguldījumu sabiedrības vērtību attīstībā ar stiprām un lokālām kopienām. Nevalstiskais sektors iepriekš aktīvi atsaucies Aizsardzības ministrijas sadarbības priekšlikumiem, kā arī piedalījies vairākās krīzes scenāriju izspēlēs. Aicinu arī nākotnē šo sadarbību turpināt. Tajā pašā laikā uzskatu NVO sektoram ar valsts pārvaldes iestādēm nepieciešama ciešāka sadarbība, tai skaitā arī informācijas iegūšanā. Lai nesanāk, ka NVO ir tādā kā pabērna lomā – visi it kā apzinās šī sektora svarīgumu, bet tas reizēm tiek aizmirsts,” pauž “Latvijas Pilsoniskās alianses” pārstāvis.
Visaptverošā valsts aizsardzība paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību organizēties un pārvarēt krīzes, tādējādi viens no visaptverošās valsts aizsardzības mērķiem ir sadarbības stiprināšana starp valsts institūcijām, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem.
Nevalstiskās organizācijas tāpat kā privāto sektoru, citas valsts institūcijas un sabiedrību kopumā Aizsardzības ministrija diskusijās par valsts aizsardzības jautājumiem iesaistījusi regulāri.
Jau 2011. gadā ministrija sāka rīkot publiskās diskusijas par Valsts aizsardzības koncepcijas saturu pirms paša dokumenta sagatavošanas un iesniegšanas Saeimā. 2019. gadā vien tādas bija vairākas, apverot visus Latvijas reģionus, tai skaitā arī galvaspilsētu Rīgu.
Tāpat viņš sola – lai veicinātu nevalstiskā sektora iesaisti valsts aizsardzības stiprināšanā un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā, vingrinājumus nevalstiskajām organizācijām ministrija plāno rīkot arī turpmāk.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Ministru kabinets Aizsardzības ministrijas izstrādāto jauno Valsts aizsardzības koncepciju bez garām debatēm apstiprināja jau 18. augustā, taču tā vēl jāapstiprina Saeimā.
Koncepcijas ievadā teikts, ka valsts aizsardzība attiecas uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Tāpēc valsts aizsardzības garantēšana ir ne vien valsts varas un pārvaldes institūciju pienākums, bet arī katra indivīda atbildība. Ja ikviens pret savu un valsts drošību izturēsies un rīkosies atbildīgi, tiks sasniegts valsts aizsardzības mērķis un sabiedrība būs sagatavota pārvarēt krīzes un citus satricinājumus.
Koncepcija rakstīta laikā, kad sabiedrība cieš no dažāda veida nemilitāriem apdraudējumiem. Pandēmijas, ekonomikas krīzes, dabas katastrofas un citi satricinājumi būtiski ietekmē ne tikai sabiedrības drošību, veselību un labklājību, bet arī valsts stabilitāti kopumā, uzsver Aizsardzības ministrija.
Valsts aizsardzības koncepcija ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, ko izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi. Pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem mērķiem un principiem, tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, kas ietver konkrētus pasākumus mērķu īstenošanai. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Saeima Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim.
Laikā kopš 1995. gada katram periodam sagatavotas septiņas Latvijas valsts aizsardzības koncepcijas. Līdzšinējā koncepcija bija apstiprināta 2016. gadā.
