Aizsardzības resora budžets nav "sapņu budžets", taču tas spēj parādīt, ka Latvija šajā jomā iet kopsolī ar reģionu, tā šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Komisijā, prezentējot aizsardzības ministrijas budžeta prioritātes nākamajam gadam, Pabriks skaidroja, ka Latvijas aizsardzības budžets ir diezgan sabalansēts, daļa no tā aizejot Latvijas ekonomikas attīstībā. Ministrs pauda gandarījumu par to, kā veidojas sadarbība ar aizsardzības industriju, to saucot par "veiksmes stāstu", kas ļauj domāt gan par arvien vairāk iepirkumiem no pašu ražotājiem, gan mēģināt viņus savest kopā ar lielākiem ārvalstu uzņēmumiem un ielauzties starptautiskajā tirgū.
90% no Latvijas aizsardzības budžeta aiziet bruņotajiem spēkiem, kas esot "ļoti labs rādītājs", apliecinot, ka "esam starp NATO vitālākajām valstīm". Lai arī budžets nav liels, proporcija ir pareiza, norādīja ministrs, piebilstot, ka no pārējiem 10% līdzekļi aiziet, piemēram, Jaunsardzei, kas saistīta ar valsts aizsardzības mācību.
Viņš akcentēja, ka visām Baltijas valstīm ir ļoti līdzīgi aizsardzības nozares attīstības plāni un budžeta sadalījums nākamajam gadam. "Baltijas jūras reģionā visas valstis ir sapratušas eventuālos draudus, un ar tām varam sadarboties, ja nekļūstam par pelēko plankumu savā attīstībā. Ar savu budžetu esmu piesardzīgi optimistisks, lai gan tas nav sapņu budžets, bet mēs spēsim parādīt, ka ejam kopsolī ar reģionu," secināja Pabriks.
Kā ziņots, aizsardzības resora galvenie uzdevumi 2021. gadā būs armijas modernizācijas turpināšana un valsts kiberdrošības stiprināšana, liecina likumprojekts par 2021. gada valsts budžetu.
Aizsardzības ministrija šī gada plānotie izdevumi ir 648 332 786 eiro, bet nākamā gada izdevumi plānoti 693 521 903 eiro apmērā. Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētajam atalgojumam nākamgad plānots tērēt 201 863 149 eiro, bet Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai 367 098 852 eiro.