Ārkārtējās situācijas laikā atbalsta sniegšanā Valsts robežsardzei (VR) iesaistītajiem zemessargiem plānots palielināt kompensāciju par dienesta uzdevumu izpildi (DUI). To paredz pēc Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iniciatīvas virzītie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Kā “Sargs.lv” atzīst Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, zemessargi atbalstu iekšlietu struktūras dienestiem un sabiedrībai kopumā snieguši jau kopš Covid pandēmijas sākuma – gan patrulējot ielās mājsēdes laikā, gan organizējot cilvēku plūsmu vakcinācijas centros, gan palīdzot valsts robežas uzraudzībā. Turklāt zemessargi to dara no sava pamatdarba brīvajā laikā, tāpēc šī plānotā piemaksa ir kaut neliels veids, kā cilvēkiem pateikties un viņus motivēt.
Virzītie grozījumi rīkojumā par “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz noteikt koeficienta 1.25 piemērošanu dienesta uzdevumu izpildes kompensācijai visiem tiem zemessargiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā sniedz atbalstu Valsts robežsardzei Latvijas Austrumu robežas uzraudzības pasākumos.
Tas nozīmē – ja zemessargs pildījis dienesta pienākumus, piedaloties šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos, zemessargam par katru uzdevumu izpildes dienu izmaksās dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu 1,25.
Tāpat Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensēs darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, vai samaksu par darbinieka aizvietošanu atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro apmērā par vienu darba dienu vai 6,25 eiro apmērā par vienu darba stundu, nepārsniedzot normālo darba laiku.
“Piedāvājam ieviest šo koeficientu – 1,25% par zemessarga pienākumu izpildi ārkārtējās situācijas laikā, kā arī esam ietvēruši papildu kompensācijas darba devējiem. Jo zemessargu dalība šādos pasākumos atkarīga gan no viņa paša gatavības piedalīties, gan no darba devēja atbalsta un gatavības viņu palaist,” saka B. Bļodniece.
Ja darbiniekam ir vairāki darba devēji, darbiniekam izmaksāto darba samaksu vai izdevumus par darbinieka aizvietošanu par konkrēto laikposmu, ievērojot šā rīkojuma, nepārsniedzot noteiktos griestus, kompensē visiem darba devējiem, pie kuriem darbinieks nav veicis darba pienākumus sakarā ar dalību šā rīkojuma izpildei nepieciešamajos pasākumos.
Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” vēl jāpieņem Saeimai.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, Latvijas valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.