Spēcīga sankciju piektā kārta signalizētu par Eiropas Savienības (ES) vienotību attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), šodien ārlietu ministrs piedalījās 40.Baltijas Asamblejas un 27.Baltijas Padomes sesijā, kas norisinājās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Uzrunā Rinkēvičs Baltijas valstu parlamentāriešus apsveica Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienā.
Tāpat ministrs pauda atzinību par Lietuvas prezidentūras ieguldīto darbu, strādājot ar Baltijas valstīm tradicionāli nozīmīgiem sadarbības jautājumiem. Vienlaikus ministrs pauda pārliecību, ka jāsaglabā cieša koordinācija Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.
Rinkēvičs norādīja, ka īpaši svarīga ir kopīga Baltijas valstu drošības un aizsardzības plānošana, efektīva robežu pārvaldība un informācijas drošība. Baltijas valstu reģionam ir jābūt gatavam reaģēt uz mainīgo drošības vidi, ko regulāri apdraud kaitnieciskas hibrīdās aktivitātes, primāri no Krievijas un pēdējā laikā arī no Baltkrievijas puses.
"Mums ir nozīmīgas gan transatlantiskās attiecības, gan ES vienotība. Drošības risinājumi kļūst arvien globālāki, un tie ir savstarpēji saistīti ar citām starptautiskās politikas jomām - tādām kā tiesiskums vai tirdzniecība. Tādēļ mums ir svarīga koordinēta transatlantisko partneru sadarbība," akcentēja ārlietu ministrs.
Viņš arīdzan uzsvēra, ka Baltijas reģionam būtiska ir spēku struktūras modernizēšana un NATO spēku gatavības palielināšana, lai padarītu efektīvākus NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas pasākumus. NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrāde ir viens no galvenajiem uzdevumiem, un NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā būs pirmā ārlietu ministru diskusija par koncepciju, pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Runājot par gaidāmo Austrumu partnerības samitu Briselē, Rinkēvičs pauda pārliecību - Austrumu partnerības samitam ir jāparāda, ka ES un partnervalstis vēlas un spēj tuvināties un nodrošināt Austrumu partnerības politikas ilgtspēju un attīstību. Tādēļ ir jāstiprina līdzšinējā sadarbība ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, vienlaikus saglabājot Austrumu partnerību kā vienotu platformu.
Ministra ieskatā, šīm valstīm ir jāsniedz iespējas pakāpeniskai integrācijai ES iekšējā tirgū, kā arī jāsekmē padziļināta sektorālā sadarbība, tai skaitā drošības un aizsardzības jomā. Vienlīdz jāturpina atbalstīt Ukrainu tās reformu procesā. Ukrainai ir svarīgi turpināt uzsāktās reformas, īpaši tieslietu sistēmā un korupcijas mazināšanā. Kijevai ir jāapzinās reformu nozīme ne tikai tās eiroatlantiskās integrācijas kursa izpildē, bet arī valsts noturības stiprināšanā.
Pievēršoties jautājumam par Baltkrieviju, Rinkēvičs uzsvēra, ka ir jāatbalsta izmaiņas ES likumdošanā, kas ļautu dalībvalstīm labāk aizsargāt savas robežas. Vienlaikus ir jāsniedz tiešs un spēcīgs atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām un neatkarīgiem masu medijiem.
"Vērtējot Krievijas iekšpolitiskos procesus un ārpolitiskās aktivitātes, vērojams maz pozitīvu tendenču. Attiecībās ar Krieviju ir nepieciešama principiāla nostāja, kuras nodrošināšanā izšķiroši svarīga ir vienota reakcija uz Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem ārējo attiecību jautājumos un cilvēktiesību un demokrātisko brīvību pārkāpumiem Krievijā," uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs pauda gandarījumu, ka "Rail Baltica" projekts nonācis praktiskās realizācijas fāzē ar mērķi pabeigt projektu pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus ir nepieciešams pietiekams finansējums, kā arī piešķirtā finansējuma efektīva izmantošana. Svarīgi ir arī attīstīt vienotu digitālo 5G koridoru gan "Via Baltica", gan arī "Rail Baltica" infrastruktūrā. Būtiski ir turpināt virzīties uz priekšu enerģētikas sektorā, jo laicīgai Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropas tīkliem līdz 2025.gadam ir jābūt prioritātei. Latvijas, Igaunijas un Somijas izveidotais reģionālais gāzes tirgus veiksmīgi darbojas, un tas varētu būt labs piemērs citiem ES reģioniem.
"Esošo enerģijas cenu pieaugumu pamatā ir veicinājuši globāli faktori, un jaunā situācija ir risināma, izmantojot Eiropas Savienības līmeņa atbalstu un risinājumus. Savukārt īstermiņā dalībvalstīm jāfokusējas uz pasākumiem, kas varētu pēc iespējas ātrāk mazināt cenu pieaugumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," atzīmēja Rinkēvičs.
2022.gadā Latvija pārņems prezidējošās valsts pienākumus Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē, tādēļ Rinkēvičs klātesošos iepazīstināja ar Latvijas prezidentūras prioritāriem jautājumiem: drošības un aizsardzības stiprināšana reģionā, cīņa pret hibrīdo apdraudējumu un dezinformāciju, ekonomikas modernizācija, virzot zaļo un digitālo pāreju, savienojamība un reģionālo infrastruktūras projektu attīstība, kā arī stratēģiskas un ambiciozas Austrumu partnerības stiprināšana un atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā.
"Nākamgad vasarā Latvija rīkos septīto Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samitu un biznesa forumu. Mēs vēlamies, lai Rīgas TJI samits veicina transatlantisko, kā arī reģiona valstu sadarbību, stimulējot investīciju piesaisti reģiona izaugsmei kopumā," nobeigumā norādīja Rinkēvičs.
