23. novembrī Saeima pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2022. gadam”, kas aizsardzības nozarei paredz piešķirt ne mazāk kā divus procentus no iekšzemes kopprodukta jeb 758,35 miljonus eiro, sasniedzot 50,53 miljonu eiro pieaugumu salīdzinājumā ar 2021. gada plānu. Kā uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks, nākamā gada aizsardzības budžetā ir izvirzītas trīs galvenās prioritātes – NBS kaujas spēju stiprināšana, aizsardzības industrijas attīstība un skolēnu patriotiskā audzināšana.
Viņš saka, ka jaunais aizsardzības budžets ir attīstības budžets, kas veicinās visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, vienlaikus sniedzot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. "Nākamā gada aizsardzības budžetā ir izvirzītas trīs galvenās prioritātes – Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšana, aizsardzības industrijas attīstība un skolēnu patriotiskā audzināšana," saka aizsardzības ministrs.
Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes kaujas spēju paaugstināšanai un vienību kaujas gatavības celšanai nākamgad plānots attīstīt reģionālo infrastruktūru, palielināt karavīru skaitu, kā arī stiprināt kiberaizsardzības, militārās medicīnas, mobilitātes un nodrošinājuma jomas. Tāpat plānots turpināt pretgaisa aizsardzības, netiešā uguns atbalsta, komandvadības spējas un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstību, kā arī helikopteru ieviešanu bruņojumā.
Nākamgad Latvija arī turpinās dalību starptautiskajās operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES Kaujas grupā un Apvienotajos reaģēšanas spēkos, sniedzot ieguldījumu starptautiskajā drošībā. Tāpat Latvija turpinās nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā, kuras mērķis ir atturēšana un alianses aizsardzības stiprināšana.
Lai īstenotu jauniešu patriotisko audzināšanu, nākamgad plānots turpināt attīstīt Jaunsardzes kustību un ieviest valsts aizsardzības mācību Latvijas skolās, kā arī nodrošināt jaundibinātās Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas darbību.
2022. gadā aizsardzības nozare arī turpinās visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, lai paaugstinātu valsts, sabiedrības, kopienas un ikviena iedzīvotāja noturību pret hibrīdo apdraudējumu un sagatavotību jebkurai krīzes situācijai.
Jau ziņots, ka atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, sākot ar 2018. gadu valsts aizsardzības budžets paredzēts ne mazāk kā divi procenti no iekšzemes kopprodukta, izpildot NATO ieteikumu dalībvalstīm piešķirt vismaz divus procentus aizsardzības izdevumiem. Šādu aizsardzības nozares budžeta apjomu Latvija ir apņēmusies saglabāt arī turpmākajos gados.
