Eksperti: Sankcijas Krievijai jāpiemēro jau tagad, nevis jāgaida iebrukums Ukrainā

Nozares politika 8.02.2022

Sargs.lv

Foto: Austrumeiropas Pētījumu centrs

Sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa neadekvāto rīcību būtu jāpiemēro jau tagad, nevis jāgaida, kad Krievija iebruks Ukrainā. Savukārt, runājot ar Krievija, par situācijas deeskalāciju, jābūt tiešiem – Krievijai savs karaspēks jāatvelk ne tikai no Baltkrievijas, bet arī okupētajām teritorijām Ukrainā un Gruzijā, šādus viedokļus otrdien Lietuvā notiekošajā starptautiskajā konferencē “NATO paplašinātā klātbūtne: vitāli svarīgs atturēšanas elements Baltijas valstīs un Polijā” pauda Baltijas valstu aizsardzības ministri un NATO vadošās amatpersonas.

Eksperti bija vienisprātis – NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ir patiesi svarīgas reģiona drošībai, radot vēstījumu Krievijai par alianses vienotību. Vienlaikus gan, lai patiesi nodrošinātu atturēšanu un aizsardzību reģionā, ir nepieciešams paplašināt un palielināt NATO kaujas grupu klātbūtni. Kā diskusijas laikā uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks – Krievijas radītie izaicinājumi vairāk kā jebkad iepriekš iezīmē NATO nepieciešamību.

Austrumeiropas Pētījumu centra un Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrijas organizētajā starptautiskajā konferencē “NATO paplašinātā klātbūtne: vitāli svarīgs atturēšanas elements Baltijas valstīs un Polijā” piedalījās, NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirče Dževana (Mircea Geoană), Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos Heinrihs Brauss (Heinrich Brauss), Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurinas Kasčiūnas (Laurynas Kasčiūnas), kā arī Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministra vietnieks Margiris Abukevičus (Margiris Abukevicius).

Diskusijā, kas norisinājās piektās gadadienas priekšvakarā kopš Lietuvā izvietota Vācijas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, eksperti ne tikai pārrunājas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu lomu Baltijas reģionā, bet arī ģeopolitiskos drošības un stabilitātes jautājumus ne tikai Baltijas reģionā, bet visā pasaulē.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks M. Dževana konferences sākuma uzrunā norādīja – ir Lietuvā izvietotās kaujas grupas piektā gadadiena. NATO vērtība un sabiedroto vienotība šobrīd ir būtiskāka kā jebkad iepriekš, atzīmējot, ka Lietuva sniegusi nozīmīgu ieguldījumu aliansei, NATO un Lietuva var patiesi paļauties viens uz otru.

“Lietuva dala 700 kilometru garu sauszemes robežu ar Baltkrieviju austrumos, 300 kilometru garu robežu ar Krievijas provinci Kaļiņingradu rietumos. Līdz ar to Lietuva un arī mēs, NATO, saprotam Baltijas reģiona sabiedroto bažas, kas attiecas uz drošības jautājumiem NATO Austrumu falangā. Joprojām esošā Krievijas agresīvā retorika un spēku savilkšana Ukrainā un ap to, kā arī gaidāmās Krievijas militārās mācības Baltkrievijā ir apvienojušas aliansi, lai risinātu šo krīzi. Mēs joprojām aicinām Krieviju deeskalēt situāciju un iziet uz jēgpilnu dialogu. Alianse tic, ka diplomātija un sarunas var atrisināt šo krīzi, vienlaikus mēs gatavojamies arī ļaunākajam,” uzrunājot klātesošos, norādīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks.

Viņš atzīmēja, ka alianse joprojām gaida Kremļa atbildi uz NATO iesniegtajiem priekšlikumiem iepretim Krievijas izvirzītajām prasībām, uzsverot, ka alianse ir gatava turpināt sarunas NATO-Krievijas padomes formātā, lai rastu racionālu, abpusēju un lietderīgu vienošanos, kas ir izpildāma no abām pusēm. M. Dževana gan piebilda – NATO neradīs kompromisus, kas apdraud NATO pamatprincipos, kā arī Eiropas drošības arhitektūru.

“Alianse nenorādīja Krievijai, kas tai jādara tās teritorijā. Tā ir viņu darīšana. Tikmēr tas, kā mēs aizsargājam, atturam, kāda ir mūsu pozīcija un struktūra, tā jau ir NATO darīšana. Ir ļoti daudz lietas, par kurām varam vienoties, diskutēt ar Krieviju, jo pēc manām domām paredzama drošības vide ir laba gan NATO, gan Krievijai, gan Eiropai, gan visai pasaule,” sacīja amatpersona.

Viņš arī pauda atzinību NATO dalībvalstīm, kuras iegulda un palielina savu aizsargspēju gatavību, kā arī paplašina savu klātbūtni un sniedz atbalstu alianses Austrumu flanga valstīm, tostarp Vācijai, kas palielina savu klātbūtni Lietuvā, ASV, kas uz noteiktu laiku izvietos savus karavīrus Polijā un Rumānijā, Francijai, kas izteikusi gatavību nākotnē vadīt iespējamo NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Rumānijā.

“Alianse izmanto diplomātiju, bet vienlaikus arī darām savu darbu, lai aizsargātu un atturētu no spēku pozīcijas. Krievija grib redzēt sašķeltus Rietumus, bet mēs esam vienotāki kā jebkad agrāk. Vienotība ir mūsu spēks, atturēšana ir mūsu aizsardzības frontes līnija, diplomātija, atturēšana un aizsardzība ir veids kā alianse šajā situācijā iet uz priekšu,” sacīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks.

Viņš gan atzīmēja, ka pašreizējie draudi lūkojami no lielākas bildes, kur apdraudējums ir hibrīdkarš, pieaugošais terorisms dienvidos, klimata pārmaiņas, tehnoloģijas, kodolieroču izplatīšana, kā arī arvien agresīvākā Ķīna.

Tikmēr šogad gaidāmais Madrides samits, kurā tiks pieņemta NATO jaunā stratēģiskā koncepcija, būs mirklis, kad NATO atkārtoti apstiprinās savas spējas adaptēties un stāties pretī arvien dažādākiem pasaules ģeopolitikas izaicinājumiem.

Tikmēr Latvijas aizsardzības ministrs A. Pabriks savā uzrunā atzīmēja, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ir liels NATO sasniegums. “Pāris gadus atpakaļ bija tādi, kuri sacīja – NATO ir novecojusi, tai vairs nav nekādas lomas, ko spēlēt drošības jautājumos. Pēdējie Krievijas radītie izaicinājumi Eiropas un Transatlantiskajai drošībai pierādīja, ka NATO ir nepieciešama vairāk kā jebkad agrāk,” sacīja ministrs.

Viņš arīdzan uzsvēra, ka apdraudējums, ar kuru saskaras Baltijas valstis un Polija – hibrīdkarš, dezinformācija, tas var notikt ar jebkuru valsti. Savukārt Krievija radījusi spriedzi daudz plašākā reģionā, tostarp arī Somijā un Norvēģijā.

“Baltijas valstis neapšauba NATO vienotību. Alianze ar katru izaicinājumu kļūst stiprāka. Tomēr būtiski, ka katra alianses dalībvalsts atzīst vienādus 21. gadsimta draudus, reaģējot uz tiem atbilstoši savām spējām,” viņš teica, paužot cerību, ka arī citas NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis sekos ASV piemēram, sniedzot atbalstu Baltijas valstīm.

“Baltijas valstis ne tikai aizsargā savu valstu robežas no Baltkrievijas un Krievijas hibrīduzbrukumiem. Mēs aizsargājam Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu. Līdz ar to es domāju, ka tas būtu tikai normāli, ja to ņemtu vērā mūsu draugi Rietumu Eiropas daļā, un ASV tam ir ļoti labs piemērs,” uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs.

Arī Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministra vietnieks M. Abukevičus uzsvēra Lietuvā izvietotās kaujas grupas gadadienas nozīmīgumu, atgādinot, ka Vācija bija pirmā valsts, kuras vadītā kaujas grupa tika izvietoja, tādējādi demonstrējot alianses vienotību.

“Kaujas grupas tika izvietotas, lai radītu mieru Baltijas reģiona valstīs un atturētu Krieviju, un tas nav mainījies. Krievija ir arvien agresīvāka, apdraudot savu kaimiņvalsti Ukrainu ar pilna mēroga iebrukumu, kā arī izvietojot savus bruņotos spēkus Baltkrievijā. Tas maina “spēles kārību” visā Baltijas reģionā – ja agrāk runājam par teorētisku apdraudējumu, tad tagad tā ir realitāte. Mēs, protams, varam ticēt, ka Baltkrievijā gaidāmas tikai kārtējās kopīgās mācības ar Krieviju, bet Krievijas spēku koncentrācija, izvietot karavīru un tehnisko vienību skaits rāda uz ko citu, un mums Baltkrievija jāuztver ar tādām pašu piesardzību kā Krievija,” sacīja Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministra vietnieks.

Viņš atzīmēja, ka raugoties uz šādu Krievijas un Baltkrievijas ģeogrāfisko kopīgo vidi, Baltijas reģiona valstīm jādomā, kā uz to reaģēt gan ilgtermiņa, gan īstermiņā. Runājot par īstermiņa atbildi, spēku palielināšana reģionā ir labākā atbilde. Protams, diplomātija šajā situācijā joprojām paliek kā primārā iespēja rast kompromisu – neviens nevēlas karu, bet vienlaikus, ņemot vērā Krievija izvirzītās prasības, diplomātijai nav tik liela loma kā militāro spēku palielināšanai valstīs. Tikmēr ilgtermiņa risinājuma radīšanai liela loma būs gaidāmajam Madrides samitam, kā arī NATO kaujas grupām būtu jāsaglabā sava klātbūtne.

“Atturēšana ir lētāka nekā aizsardzība – tas ir NATO kaujas grupu moto. Mums tas būtu jāņem vērā, runājot par īstermiņa un ilgtermiņa atbildi Krievijai. Mums arīdzan to vajadzētu paturēt prātā, ne tikai runājot par NATO Austrumu flangu, bet arī par Ukrainu,” viņš teica.

Bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos H. Brauss, uzrunājot klātesošos, atzīmēja, ka viņam bijis tas gods iesaistīties NATO kaujas grupu koncepta izstrādē. Viņš atzīmēja, ka tagadējā spēku palielināšana Baltijas valstīs un Polijā šobrīd ir būtiska ne vien Krievijas agresijas dēļ, bet arī Baltkrievijā izvietoto Krievijas bruņoto spēku dēļ.

H. Brauss piekrita M. Dževana sacītajam, ka aliansei jābūt vienotai, piebilstot, ka vienlaikus NATO ir jāveic visi iespējamie centieni, īstenojot spēka atturēšanas un aizsargāšanas pozīcijas visās dimensijās – uz zemes, ūdenī, gaisā, kibertelpā, kodolspējās.

“Kaujas grupas ir NATO redzamais elements, stiprinot aizsardzību un atturēšanu. Tikmēr primārā funkcija ir atturēšana. Šīs kaujas grupas ir domātas, lai ietekmētu riska aprēķinu Krievijas valdībai. Kaujas grupas ir signāls Maskavai, ka pat maza iebrukuma gadījumā, tai stāsies pretī ne tikai valstu bruņotie spēki, bet NATO spēki kā kopums, tostarp arī trīs alianses kodollielvastis – ASV, Lielbritānija, Francija. Tikmēr 20 valstis demonstrējušas, ka ir gatavas nostādīt savus spēkus riska situācijā, neatstājot Baltijas valstis krīzes situācijā,” sacīja amatpersona.

Viņš atzīmēja – kopš 2014. gada ir paveikts patiesi daudz, lai stiprinātu NATO, bet vēl ir arī daudz darāma, lai nodrošinātu drošību. Lai to izdarītu, H. Brauss sniedz piecus priekšlikumus. Pirmkārt, NATO kaujas grupas Baltijas valstīs arī turpmāk būtu jāstiprina, tā papildinot ar ASV bruņoto spēku kaujas grupām.

Tāpat kaujas grupās jābūt izstrādātiem ātrai spēku palielināšanas plāniem krīzes gadījumā, kas visnotaļ regulāri jātrenē.

Treškārt, kaujas grupām ir jābūt drošām, ka arī pārējie NATO spēki spēj gana ātri pārvietot savus spēkus uz Baltijas valstīm, ņemot vērā Baltijas valstu ģeogrāfisko izkārtojumu un Krievijas spēju ātri savilkt savus bruņotos spēkus. NATO arīdzan nedrīkst taupīt nekādas pūles, ieguldot un palielinot spēku gatavību, lai vajadzības gadījumā spētu ātri izvietot savus spēkus.

Aliansei arīdzan jāspēj gana ātri pārvietoties viscaur dalībvalstīm un Eiropai, tam sakārtojot regulējumus, transporta infrastruktūru, komandas un vadības spējas, kā arī loģistiku. Eksperts gan atzīmēja – progresam jābūt tūlītējam, kur NATO jāsadarbojas ar Eiropas savienību politiskā un militārā līmenī.

Pieckārt, Baltijas reģiona un NATO štābu, dalībvalstu un to bruņoto spēku koordinācijai jābūt ciešai, tostarp plānojot aizsardzību, veicot militārā mācības. Tāpat katrai valstij primāri ir jānodrošina sava aizsardzība.

Savukārt Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs L. Kasčiūnas, runājot par drošības situāciju reģionā, uzsvēra, ka Krievija vienmēr centusies Baltijas valstis NATO nostādīt kā otršķirīgas, kas nu jau kļuvusi par senu Kremļa tradīciju. To apliecina arī Krievijas izvirzītās prasībās, cenšoties nostādīt Baltijas valstis kā otršķirīgas. No vienas puses NATO un ASV atbilde uz Kremļa ultimātu bija un ir ļoti laba un pareiza, bet no otras puses tā norādīja uz reģiona vājumu ģeopolitiskajā kontekstā, īpaši, kad mums ir “spēlēs kārtības” mainītājs, norādīja M. Abukevičus. Līdz ar to aktuāls paliek jautājums – pēc šīm it kā mācībām, cik Krievijas karavīru vai militārā ekipējuma paliks Baltkrievijā.

“Lai arī mums saka, ka neviens negrasās uzbrukt Baltijas valstīm, vienlaikus šo spēku savilkšana mums liek domāt par aizsardzību un atturēšanu. No mana skata punkta agresija pret Ukrainu ir sliktākais scenārijs – vienalga vai tas ir plaša vai maza mēroga uzbrukums. Nevienu no tiem nedrīkst pieļaut. Vienlaikus mēs nedrīkstam dot Krievijai paliekošu spriedzes radīšanas instrumentu, lai radītu tālāku spiedienu uz Kijevu, saviem mērķiem izmantotu Minsku, pasludinātu speciālo statusu Donbasā, vienlaikus arī izdarot spiedienu uz NATO un visu mūsu sabiedrību, kas balstīta eskalācijas un deeskalācijas loģikā,” sacīja L. Kasčiūnas.

Līdzīgi kā citi eksperti, arī viņš norāda, ka Baltijas valstīs nepieciešama NATO spēku palielināšana, stiprinot atturēšanas un aizsargāšanas spējas, palielinot ne tikai NATO kaujas grupu karavīru klātbūtni, kas notiek jau tagad, bet arī palielinot sabiedroto klātbūtni gaisā un jūrā stiprinot gan NATO spēku spējas, gan arī pašu valstu bruņoto spēku spējas.

Runājot par Baltkrievijas un Krievijas attiecībām, Latvijas aizsardzības ministrs norāda – tas būs Krievijas lēmums, vai un kad Baltkrievija kā neatkarīga valsts pazudīs no Pasaules politiskās kartes. Kamēr Aleksandra Lukašenko režīms atbilst un pakļaujas Krievijas interesēm, tik ilgi arī Baltkrievija pastāvēs.

“Mēs nekādā gadījumā vairs nevaram šo valsti uztvert kā neatkarīgu, vismaz ne militāri. Līdz ar to tas ir papildu apdraudējums. Man ļoti patika H.Brausa piedāvātie pieci punkti, un es piekrītu, ka arī Baltijas valstīm ir jādara savi mājasdarbi,” sacīja A. Pabriks, informējot, ka pirms pāris mēnešiem Baltijas valstu aizsardzības ministri tikās, lai vienotos, ka trīs valstu bruņotie spēki spētu pārvietoties bez jebkādiem ierobežojumiem uz valstu robežām. Viņš uzsver – tas ir jāīsteno līdz gaidāmajam NATO samitam jūnijā.

Līdzīgi kā citi eksperti, arī Latvijas aizsardzības ministrs uzsvēra – NATO jāparāda vienotība ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tas ir būtisks jautājums sabiedrotajiem Rietumos.

Tikmēr NATO ģenerālsekretāra vietnieks norādīja – katras NATO dalībvalsts individuāli centieni vai arī kolektīvi, lai deeskelētu situāciju un novērstu Krievijas uzbrukumu Ukrainai un karu, ir tā vērti, lai mēģinātu. Piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu veica ilgu telefonsarunu ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Līdz ar to nevajadzētu apšaubīt NATO vienotību, kas nav tikai vārdos, bet atspoguļojas darbos.

Viņš arīdzan atgādināja, ka pirms 2014. gada, kad Krievija pirmo reizi iebruka Ukrainā, Baltijas valstīs NATO spēki nebija izvietoti, un kaujas grupu ievietošana reģionā bija kā atbilde uz Krievijas agresiju.

Vaicāts, vai M. Dževana domā, ka iespējams diplomātijas ceļā atrisināt situāciju, viņš norādīja – tas būs tādā gadījumā, ja Krievija spēs rast kompromisu un saprātīgu vienošanos, kas apmierina visas puses, kā arī būs ar mieru deeskalēt situāciju. Tajā pašā laikā NATO uz draudiem jālūkojas no 360 grādu perspektīvas.

Viņam piekrita arī H. Brauss, norādot – apzinoties, cik liela ir NATO kopējā teritorija, sabiedrotajiem jāņem vērā, kāda atbildība ir uz viņu pleciem. “Jā, Baltijas valsti šobrīd ir visvairāk pakļautas Krievijas draudiem, bet ir arī citas valstis, uz kurām attiecas šis apdraudējums, un tā ir NATO atbildība nodrošināt visas alianses drošību. Svarīgi, ka raugāmies uz NATO teritoriju un aizsardzības un atturēšanas pozīcijām no Maskavas perspektīvas – kas mums ir jādara, lai viņi ticētu tam, ka Kremlim nav nekādu iespēju pārveidot vai radīt kādu caurumu NATO atturēšanas pozīcijā. Otrkārt, es piekritu, ka mums ir jāstiprina militārā klātbūtne Baltijas valstīs, īpaši pretgaisa aizsardzību, bet jāpatur prātā, ka 20 gadu laikā daudzas valstis ir teju pazaudējušas savu pretgaisa aizsardzības spējas, ticot, ka Krievija kļūs par stratēģisku partneri. Līdz ar to es savam sarakstam pievienotu sesto punktu, ka katrai Eiropas valstij, īpaši lielajām, nepieciešams ieguldīt pretgaisa aizsardzībā,” uzsvēra H. Brauss.

Viņš, līdzīgi kā citi eksperti, atkārti norādīja, ka NATO kaujas grupa ir signāls Maskavai, ka visa alianse ir iesaistīta, lai atturētu un, ka visa alianse reaģēs nekavējoties uz jebkādiem draudiem no ārpuses. Tāpat alianses dalībvalstīm būtu jānovērtē, kādu ieguldījumu NATO Austrumu flanga drošībā iegulda tādas valstis kā ASV, Francija, Lielbritānija un Vācija, palielinot savu klātbūtni reģionā.

“Tā ir neizsakāmi svarīga vēsts V. Putinam. Viņš līdz šim ir sasniedzis, ko vēlējās – radījis bailes NATO sabiedrotajos, radījis nestabilitāti,” sacīja eksperts.

Komentējot, vai NATO spēku klātbūtne šobrīd ir pietiekama Baltijas reģionā, lai atturētu Krieviju, M. Abukevičus norādīja – nebūt nē, un tas ir Baltkrievijas dēļ. Viņš uzsvēra – uz draudiem nebūt nenorāda Baltkrievijā izvietoto Krievijas karavīru skaits, bet gan fakts, cik ļoti Krievija un Baltkrievija ir militāri integrētas, kas nu jau ir pašreizējā realitāte, kas nemainīsies.

Eksperts arī atzīmēja – Krievijas kontekstā lietojam terminu “deeskalēt”, kas tiek sacīts, kad dialogs ar Krieviju būtu jēgpilns, ja tā deeskalēs situāciju. Tomēr jautājums ir – ko nozīmē “deeskalēt”?

“V. Putins mums piedāvā savu izpratni par deeskalāciju, atvelkot daļu vai visus spēku no Baltkrievijas, bet vai tā patiešām ir situācijas deeskalācija, ja Krievijas karaspēks, piemēram, tāpat paliek okupētajā Krimā. Līdz ar to ir jābūt konkrētiem, pieprasot deeskalāciju un tikai tad varam runāt par jēgpilnu dialogu, kas nav pēdējo mēnešu perspektīvā. Te ir runa par iebrukumu Ukrainā 2014. gadā un arī par iebrukumu Gruzijā 2008. gadā,” saka M. Abukevičus, piebilstot, ka piekrīt pārējo ekspertu sacītajam – NATO ir jāraugās no 360 grādu perspektīvas.

Savukārt L. Kasčiūnas atzīmē, ka runājot par pašreizējiem draudiem, tiek vērsti centieni radīt it kā jaunu “normālo” situāciju. “Kurš šobrīd runā par Krimu, kurš šobrīd runā par okupētajām teritorijām Donbasā? Šķiet, ka tas jau kļuvis par normālu, un to mēs nevaram pieļaut. Tas ir lielākais risks. Krievija rada karu un tad mudina runāt par mieru. Krievija savelk spēkus Ukrainā un ap to, tagad var runāt par deeskalāciju, spēku atvilkšanu, vai arī varat palielināt sankcijas. Tāda ir Krievijas stratēģija, kur nu jau potenciālais karš, situācijas eskalācija tiek izmantota, lai deeslakācijas labad Ukraina būtu tik jauka un atdotu Krimu un Donbasu. Ir jāmaina loģika, kur sankcijas jau tiek piemērotas pirms sarkano līniju pārkāpšanas, pirms runām par iespējamu iebrukumu Ukrainā,” viņš uzsvēra.

Tam piekrita H. Brauss, sakot – sankcijas pret Krievijas prezidentu būtu jāpiemēro jau tagad par viņa neadekvāto rīcību, nevis jāgaida iebrukums Ukrainā.

Tikmēr L. Kasčiūnas ,komentējot Vācijas līdzšinējo iesaisti krīzes novēršana un konflikta risināšanā, eksperts norādīja – Lietuva ir pateicīga un novērtē Vācijas lēmumu palielināt savu klātbūtni NATO kaujas grupā Lietuvā, kas ir visnotaļ būtiski. Viņš arī pauda sapratni par Vācijas līdzšinējiem lēmumiem, kas balstīti daudzu aspektu dēļ, tostarp vēstures.

Līdzīgi norāda arī M. Abukevičus, uzsverot – Vācijas klātbūtne Lietuvā ir stūrakmens Lietuvas drošības nodrošināšanai, kas ir būtiski pašreizējā situācijā.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs pauda stingrāku viedokli. Viņš sacīja – Vācija ir būtiska sabiedrotā Baltijas valstīm gan vēsturiski, gan arī nākotnes perspektīvā. Vācija ir Baltijas jūras valsts, kā arī spēcīgākā un lielākā valsts Eiropas kontinentā, Eiropas Savienībā. Līdz ar to daudz praktisku iemeslu dēļ no Latvijas puses tiek daudz gaidīts no šīs valsts. “Ir vēl tāls ceļš ejams, līdz šīs ekspektācijas tiks sagaidītas. Runājot par “Nord Stream 2” – nav noslēpums, ka šis projekts tiek uztverts kā kauns. Tas nav Eiropas Savienības interesēs, nedz arī mūsu enerģijas drošības interesēs, kā arī pašas Vācijas interesēs. Vienlaikus ir ļoti daudz lietu, ko Vācija varētu veikt, lai uzlabot un veicinātu Eiropas drošību, sadarbību ar Baltijas valstīm. Spēku palielināšana Lietuvā ir ļoti laba zīme no Vācijas puses. Tomēr ir vēl ļoti daudz darāmā militārās sadarbības, finansiālās sadarbības jomās. Tas gan ir Vācijas valdības un sabiedrības rokās,” sacīja ministrs.

Savukārt NATO ģenerālsekretāra vietnieks M. Dževana, noslēdzot diskusiju, uzsvēra – Vācija ir uzticama NATO sabiedrotā valsts. Ne katrai valstij ir vienāda draudu izpratne, stratēģiskā kultūra, vēsture un vienāda drošības politika. Viņš atgādināja – aliansē ir 30 pavisam dažādas dalībvalstis, kur Vācija sniedz būtisku ieguldījumu aliansei.

aizsardzības ministrs