Krievijas agresija Ukrainā skaidri parāda, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāīsteno deputinizācija, ir jāatbrīvojas no Krievijas un īpaši Kremļa ietekmes, jāstiprina informācijas telpas aizsardzība un jālikvidē energoatkarība no agresorvalsts, tā 21. martā aizvadītajā ES Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, Beļģijā sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Aizvadītās tikšanās laikā ES ārlietu un aizsardzības ministri apstiprināja ES Stratēģisko kompasu, kas ietver rīcības plānu ES drošības un aizsardzības stiprināšanai līdz 2030. gadam. Tāpat tika pārrunāts tālākais ES atbalsts Ukrainai.
“Pašreizējā drošības situācijā kritiski svarīga ir ES un NATO stratēģiskā partnerība, un mūsu kopējās spējas jāveido tā, lai tās papildinātu kolektīvās aizsardzības vajadzības,” piedaloties diskusijā par turpmāko ES drošības un aizsardzības politiku, pauda A. Pabriks.
Savukārt apspriežot turpmāko atbalstu Ukrainai, A. Pabriks uzsvēra, ka ES ir ļoti būtiski skaidri atbalstīt Ukrainas dalību ES. Tāpat svarīgi ir turpināt nodrošināt palīdzību letālu materiālu veidā, stiprinot Ukrainas spējas aizstāvēt ne tikai savu valsti, bet arī Eiropas kopējās vērtības un drošību.
Jau ziņots, ka 27. februārī ES valstu ārlietu ministri vienojās par ES atbalsta sniegšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, izmantojot Eiropas Miera mehānismu. Saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu pieņemtā bezprecedenta atbalsta pakete ietver 500 miljonus eiro palīdzības sniegšanai Ukrainas bruņotajiem spēkiem, stiprinot to spējas aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti un iedzīvotājus.
21. martā ES ārlietu un aizsardzības ministru līmenī apstiprināto ES Stratēģisko kompasu, kas pastiprinās ES lomu būt par savu pilsoņu drošības garantu un sekmēs ES aizsardzības spējas, plānots pieņemt Eiropadomes sanāksmē, kas notiks 24. un 25. martā.
