Pabriks: Krievijas domāšana un armijas darbības ir tādas pašas, kā padomju laikā

Viedoklis 8.03.2022

Sargs.lv

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Lai stiprinātu NATO austrumu flangu, arī Kanāda un Spānija ir paziņojušas par papildu spēku nosūtīšanu uz Latviju. Šis arī būs viens no jautājumiem, ko aizsardzības ministrs Artis Pabriks šodien pārrunās ar Kanādas un Spānijas premjerministriem, kuri kopā ar NATO ģenerāsekretāru Jensu Stoltenbergu šodien uzturēsies oficiālā vizītē Latvijā. “Ar sabiedrotajiem esam vienisprātis – mums ir jāpārdur tas informācijas burbulis, kas ietver Krieviju, jo diemžēl Krievijas tauta šobrīd ir “nozombēta”, savukārt Krievijas vadības domāšana un armijas darbības ir tādas pašas kā padomju laikā, tikai tagad tam pa virsu ir uzklāts “make-up” slānis, kas ļoti ātri lobās nost.” Tā šorīt raidījumā “Rīta panorāma” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Sabiedrotie stiprina klātbūtni reģionā

Pabriks norāda, ka Baltijas, Polijas un Skandināvijas viedoklis, analizējot ģeopolitisko situāciju un Krievijas radītos draudus šajā reģionā ir izrādījies pareizs, un tagad tajā ieklausās arī pārējā Eiropa un NATO dalībvalstis. Piemēram, Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda vakar tikšanās laikā A. Pabrikam arī tieši jautājusi – kā Kanāda var vēl vairāk palīdzēt nodrošināt lielāku drošību reģionā.

“Taču Latvijas sabiedrībai nav pamata panikai, varam justies gana droši, un šīs kolektīvās aizsardzības sistēmas un mūsu armijas spējas ir labas, lai pašlaik mūs neviens neapdraudētu,” saka aizsardzības ministrs.

Jau ziņots, ka šodien Latvijā oficiālā vizītē uzturas daudzas ārvalstu augsta ranga amatpersonas – viņu vidū arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, un Spānijas premjerministrus Pedro Sančess, kuri tiksies gan ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, premjerministru Krišjāni Kariņu un aizsardzības ministru Arti Pabriku.

Tāpat K. Kariņš, Dž. Trudo, P. Sančess un J. Stoltenbergs šopēcpusdien apmeklēs Ādažu militāro bāzi, kurā jau kopš 2017. gada izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa. Tās sastāvā dien desmit alianses dalībvalstu karavīri, un vadošā valsts ir Kanāda, savukārt Spānijai ir otrs lielākais kontingents kaujas grupā Latvijā.

Jau iepriekš izskanējis, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, lai stiprinātu NATO austrumu flangu, Kanāda un Spānija ir paziņojušas par papildu spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Tāpat tiks pārrunāti jautājumi par NATO un tās dalībvalstu atbalstu Ukrainai, NATO īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz Krievijas agresiju, kā arī NATO atturēšanas un aizsardzības fundamentālu pielāgošanu ilgtermiņā, gatavojoties jūnijā gaidāmajam NATO samitam Madridē.

“Pirmkārt, mums jāturpina sniegt maksimāla palīdzība ukraiņiem. Otrkārt, nevajadzētu pārspīlēt šo debesu slēgšanas nozīmi, jo pašlaik ukraiņi visvairāk cieš no artilērijas un raķešu uzbrukumiem. Debesu slēgšana šo jautājumu neatrisinās, taču tas nozīmētu tiešu NATO un Krievijas konfliktu. NATO nekad nav bijusi tā, kas Krievijai izsaka draudus. [..] Ja Krievija šo karu nepārtrauks, tad ekonomikas līmeņa ziņā tā drīz atradīsies kaut kur starp Venecuēlu un Ziemeļkoreju,” saka Latvijas aizsardzības ministrs.

Viņš norāda – domājot par NATO sabiedroto papildus atbalstu Baltijas reģionam un Latvijai, būtu svarīgi stiprināt gaisa un krasta aizsardzību. To vakar vizītes laikā Latvijā atzina arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken), uzsverot, ka jāstiprina arī Baltijas kritiskā infrastruktūra, kiberdrošības spējas un mediju vide.

Krievijas domāšana kā padomju laikā

Vērojot Krievijas armijas brutālās darbības Ukrainā, pastrādātās zvērības, kas jau klasificējas kā kara noziegumi, jāsecina, ka Krievijas domāšana un armijas darbības ir tādas pašas, kā padomju laikā, tikai tagad tam pa virsu ir uzklāta “make-up” slānis, kas ļoti ātri lobās nost.

Tas attiecas arī uz piedāvājumu par humānajiem koridoriem, kurus Krievija it kā izsludina, lai Ukrainas civiliedzīvotāji droši varētu pamest izpostītās pilsētas, taču evakuācijas laikā uz viņiem tiek atklāta uguns.

“Un fakts, ka atsevišķi humānie koridori ved uz Krieviju vai Baltkrieviju, ir salīdzināms ar Golgātas ceļu. Pirmkārt, šie cilvēki tiks apdraudēti, otrkārt, viņi tiks masīvi izmantoti Krievijas propagandā, parādot – lūk, ukraiņi tagad bēg pie mums no tiem nacistiem, ko mēs apkarojam Ukrainā! Šādi piedāvājumi ir baltiem diegiem šūti, un ikviens, kurš pazīst Krieviju, uz tiem parakstīties nevar,” saka A. Pabriks.

Savukārt Latvijas iedzīvotāji vēlreiz tiek aicināt kritiski un uzmanīgi lasīt visas interneta vidē pieejamās ziņas, lai nekļūtu par informatīvā kara un dezinformācijas upuriem.

“Ar sabiedrotajiem esam vienisprātis – mums ir jāpārdur tas informācijas burbulis, kas ietver Krieviju, diemžēl Krievijas tauta šobrīd ir “nozombēta” līdzīgi kā vācieši nacistu laikā. Svarīgi krievvalodīgajiem Latvijā piedāvāt ticamus informācijas avotus, jo daudzi meliem, ka Kremlis ir labs un Putins ir pūkains. Tā tam nevajadzētu būt!” norāda A. Pabriks.

Iedzīvotājiem par drošību jādomā laikus

Latvijas aizsardzības ministrs atzīst – taisnība ir teicienam, ka “ragavas ir jātaisa vasarā”, un tas attiecas arī uz iedzīvotāju gatavību dažādām potenciālām krīzes situācijām, kuras var arī nebūt militāra rakstura. Aizsardzības ministrijas izstrādātais buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā” visiem ir pieejams jau kopš 2020. gada, elektroniskā versijā tas atrodams vietnē “Sargs.lv”, taču februāra sākumā Latvijas pašvaldībām tika nogādāti arī aptuveni 9000 bukleta printētie eksemplāri, lai ar to varētu iepazīties ar cilvēki, kuriem nav pieejams dators.

“Mēs par to jau runājam vismaz divus gadus! Tam gan nav tieša sakara ar to, ka rīt pie mums varētu sākties konflikts, taču vienmēr jāpatur prātā, ka dažādas krīzes var būt un tām vajag sagatavoties. Tikmēr aizsardzības nozares uzdevums ir atturēt, un tas ir vislielākais drošības garants. Vienmēr ir jāpatur prātā iespējamais sliktākais scenārijs un jāsagatavojas tam,” pauž ministrs.

Viņš piebilst, ka pagājušajā nedēļā lūdzis gan vairākām ministrijām, gan Latvijas pašvaldībām, kuras ir tieši atbildības par civilās aizsardzības plāna esamību konkrētajā teritorijā, aktualizēt šos plānus, lai tie darbotos arī dzīvē.

Pabriks arī pateicas visiem tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir sapratuši, ka vēlas apgūt militārās pamatiemaņas, tāpēc aktīvi pievienojas brīvprātīgajam dienestam Zemessardzē. Desmit dienu laikā dienestam Zemessardzē ir pieteikušies apmēram tik daudz cilvēku, cik pērn visa gada laika.

“Droši stājieties Zemessardzē! Tas neuzliek par pienākumu obligāti piedalīties visās mācībās un veltīt tam visu savu brīvo laiku, taču iegūt minimālās pamatiemaņas caur Zemessardzi ir labākais solis,” atzīst ministrs.

Jau ziņots, ka paplašinātās klātbūtnes daudznacionālās kaujas grupas pašlaik ir izvietotas visās trīs Baltijas valstīs un Polijā. Latvijā bataljona līmeņa kaujas grupu veido vairāk nekā 1400 karavīru no 10 valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Attiecīgās kaujas grupas vadošās valsts lomu līdz 2023. gadam ir apņēmusies pildīt Kanāda.

aizsardzības ministrs