Piektdien, 13. janvārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika apstiprināts 2023. gada valsts budžeta piedāvājums, paredzot šogad un turpmākajos gados ieguldīt papildu līdzekļus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.
“Krievija tās brutālajā karā Ukrainā nesaudzē nevienu un neko, mērķtiecīgi bombardējot civilo infrastruktūru un nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus. Atšķirībā no autoritāriem režīmiem, Latvijas kā demokrātiskas valsts galvenā vērtība ir tās iedzīvotāji. Efektīva pretgaisa aizsardzība būs spēcīgs instruments, lai atturētu agresoru no uzbrukuma. Savukārt situācijā, kad kāds mēģinās uzbrukt Latvijai, pretgaisa aizsardzības sistēmas būs viens no Latvijas ieročiem, lai pasargātu mūsu iedzīvotājus,” uzsver aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Jau ziņots, ka 2022. gada 30. jūnijā Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Kā atzina Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministri divpusējās tikšanās laikā Tallinā šī gada 10. janvārī, tieši kopīga un savstarpēji saskaņota rīcība ir būtisks aspekts veiksmīgai vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādei.
Jau ziņots, ka deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbu valdības pārstāvji vienojās līdz 2027. gadam pakāpeniski palielināt Latvijas aizsardzības budžetu, lai tas sasniegtu vismaz 3% no iekšzemes kopprodukta.
Plānotais finansējuma pieaugums tiks izmantots, lai Latvijā pilnvērtīgi ieviestu valsts aizsardzības dienestu, ik gadu palielinot apmācīto pilsoņu skaitu. Tāpat Aizsardzības ministrija pagājušā gada rudenī uzsāka sarunas ar ASV par “Kongsberg Defence & Aerospace” pretkuģu raķešu sistēmu NSM (Naval Strike Missile) iegādi.
